Hronisks stress var paātrināt novecošanos — ko atklāj jaunākie pētījumi 0 39

Psiholoģiska spriedze, iekaisuma procesi un miega traucējumi var aktivizēt bioloģiskus mehānismus, kas veicina priekšlaicīgu organisma nolietošanos. Stresa laikā organisms pastiprināti izdala kortizolu — hormonu, kas palīdz mobilizēt spēkus ārkārtas situācijās. Tomēr, ja kortizola līmenis ilgstoši saglabājas paaugstināts, tas sāk darboties pretēji un var kaitēt šūnām.

Zinātniskie novērojumi rāda, ka hroniski augsts kortizola līmenis paātrina šūnu novecošanos. Šūnas patērē vairāk enerģijas, ātrāk izsīkst, zaudē spēju pilnvērtīgi atjaunoties un biežāk iet bojā.

Kā šūnās darbojas bioloģiskie pulksteņi

Svarīgu lomu novecošanās procesos spēlē telomēri — hromosomu aizsargājošie gali, kurus zinātnieki nereti dēvē par šūnas “dzīvības skaitītāju”.

Katru reizi, kad šūna dalās, telomēri kļūst nedaudz īsāki. Kad to garums sasniedz kritisko robežu, šūna vairs nespēj pilnvērtīgi dalīties un atjaunoties.

Pētījumi liecina, ka hronisks stress var ievērojami paātrināt telomēru saīsināšanos. Tas nozīmē, ka šūnas ātrāk nonāk novecošanās stadijā pat tad, ja cilvēkam nav nopietnu veselības problēmu.

Pēdējos gados zinātnieki arvien biežāk izmanto arī tā sauktos epigenētiskos novecošanas pulksteņus. Tie ļauj noteikt cilvēka bioloģisko vecumu, analizējot izmaiņas DNS struktūrā.

Eksperimenti parādījuši, ka stress spēj ietekmēt gēnu aktivitāti un epigenētiskos marķierus. Citiem vārdiem sakot, ilgstoša nervu spriedze var mainīt to, kā šūnas “nolasa” ģenētisko informāciju.

Rezultātā cilvēka bioloģiskais vecums var pieaugt straujāk nekā hronoloģiskais, un novecošanās procesi var sākties pat bez redzamām slimību pazīmēm.

Novecošanās un hronisks iekaisums

Mediķi arvien biežāk novecošanos raksturo kā zema līmeņa hronisku iekaisuma procesu organismā. Ilgstošs stress aktivizē mehānismus, kas pakāpeniski bojā audus un orgānus.

Nervu izsīkuma ietekmē organismā var notikt vairākas negatīvas pārmaiņas:

• palielinās iekaisuma molekulu līmenis

• pavājinās imūnsistēmas aizsargspējas

• tiek bojāti audi un iekšējie orgāni

Šādas izmaiņas var veicināt ar vecumu saistītu slimību attīstību, tostarp sirds un asinsvadu, kā arī nervu sistēmas traucējumus.

Psiholoģiskais stāvoklis un novecošanās ātrums

Pētnieki arī secinājuši, ka cilvēka psiholoģiskais stāvoklis var tieši ietekmēt novecošanās tempu. Sociālā izolācija, ilgstoša emocionāla spriedze un hronisks nogurums bieži ir saistīti ar ātrāku organisma nolietošanos.

Galvenie faktori, kas pastiprina šo procesu, ir:

• miega traucējumi

• depresīvi stāvokļi

• zema fiziskā aktivitāte

• vielmaiņas traucējumi

Biologs un mitohondriju pētnieks Martins Pikārs no Columbia University skaidro, ka hronisks stress rada pastāvīgu metabolisko slodzi šūnām. Šādos apstākļos tās ātrāk izsīkst un zaudē spēju efektīvi ražot enerģiju, kas savukārt var veicināt priekšlaicīgas novecošanās procesus.