Mēs esam pieraduši uzskatīt godīgumu un atklātību par neapstrīdamām vērtībām. Šķiet, ka, daloties savās raizēs, apkārtējie mūs sapratīs un atbalstīs. Tomēr praksē dažas atklāsmes nevis tuvina cilvēkus, bet gan mazina cieņu pret pašu stāstītāju. Ir tēmas, par kurām labāk nesūdzēties, ja augstu vērtējat savu reputāciju un autoritāti.
Nesūdieties par savām vājībām un trūkumiem
Frāzes, piemēram, «Es pastāvīgi visu aizmirstu», «Man šis darbs padodas pārāk grūti» vai «Esmu ļoti neizlēmīgs cilvēks», bieži vien šķiet nevainīga paškritika. Pašam cilvēkam tas var būt veids, kā izskaidrot neveiksmes vai grūtības, taču apkārtējie šādus izteikumus nereti uztver kā personības raksturojumu.
Psihologi norāda, ka cilvēki mēdz uztvert šādus apgalvojumus kā faktu, nevis kā pārejošu stāvokli. Rezultātā kolēģi var retāk uzticēt atbildīgus uzdevumus, savukārt vadība var sākt šaubīties par jūsu kompetenci un spējām.
Nesūdieties par naudas trūkumu
Tādas frāzes kā «Līdz algai tik tikko pietiek» vai «Tas man nav pa kabatai» spēj nemanāmi ietekmēt apkārtējo attieksmi. Īpaši tas attiecas uz profesionālo un biznesa vidi, kur šādas sūdzības var radīt iespaidu par cilvēku, kurš nespēj efektīvi pārvaldīt savus finanšu resursus.
Finansiālas grūtības dzīvē piedzīvo daudzi, taču pastāvīga runāšana par tām rada priekšstatu par cilvēku, kurš nekontrolē situāciju. Tas var negatīvi ietekmēt gan profesionālo reputāciju, gan personīgo autoritāti.
Nesūdieties pastāvīgi par veselību
Regulāri stāsti par migrēnām, bezmiegu, muguras sāpēm vai citām veselības problēmām arī var darboties pret jums. Pat ja šīs grūtības ir pilnīgi reālas, biežas sūdzības apkārtējo acīs veido tēlu par cilvēku, kuram nepārtraukti kaut kas traucē un kurš pastāvīgi jūtas slikti.
Darba devēji un kolēģi nereti zemapziņā izvairās uzticēt svarīgus pienākumus cilvēkam, kurš bieži runā par savu slikto pašsajūtu. Tas var šķist netaisnīgi, tomēr šāds psiholoģiskais mehānisms pastāv.
Kā runāt par problēmām, nekaitējot savai reputācijai
Tas nenozīmē, ka visas savas raizes jāglabā sevī. Svarīgākais ir saprast, kam un kā par tām stāstīt.
Izvēlieties piemērotu auditoriju. Tuvākie draugi, ģimenes locekļi vai psihologs ir cilvēki, kuri ir gatavi uzklausīt un atbalstīt, neizmantojot jūsu atklātību pret jums. Savukārt darba vidē un starp maz pazīstamiem cilvēkiem ir vērts būt piesardzīgākiem.
Mainiet formulējumus. Tā vietā, lai sūdzētos, mēģiniet runāt par situāciju un iespējamiem risinājumiem. Piemēram, nevis teikt: «Es netieku galā ar šo projektu», bet gan: «Šis projekts ir izaicinošs, taču es meklēju efektīvāko risinājumu.»
Demonstrējiet virzību uz priekšu. Apkārtējie daudz pozitīvāk uztver cilvēku, kurš aktīvi risina savas grūtības, nevis nepārtraukti koncentrējas uz problēmām.
Prasme filtrēt informāciju atbilstoši situācijai nav liekulība, bet gan svarīga sociālā un profesionālā prasme. Dažkārt tiešām ir gudrāk paklusēt, īpaši tad, ja runa ir par lietām, kas var mazināt jūsu autoritāti apkārtējo acīs.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru