Stress atšķirīgi ietekmē vīriešu un sieviešu organismu: ko noskaidrojuši zinātnieki 0 102

Horvātijas Universitātes UNIOS zinātnieki secinājuši, ka vīriešu un sieviešu organisms uz stresu reaģē atšķirīgi. Atšķirības izpaužas ne tikai emocijās un uzvedībā, bet arī bioķīmisko procesu līmenī.

Pētījuma autori norāda, ka stresa situācijās vīriešiem strauji paaugstinās kortizola jeb tā dēvētā stresa hormona līmenis. Tas veicina asinsspiediena, glikozes un holesterīna līmeņa paaugstināšanos, kas ilgtermiņā palielina sirds un asinsvadu slimību un vielmaiņas traucējumu risku.

Sievietēm stress aktivizē citus bioloģiskos mehānismus. Organismā pastiprinās iekaisuma procesi, kas ilgstoši var noritēt bez izteiktiem simptomiem. Tādēļ sievietes biežāk saskaras ar autoimūnām slimībām, trauksmes traucējumiem un depresiju.

Pētījums atklāja arī būtiskas atšķirības smadzeņu darbībā. Stresa situācijās vīriešiem aktīvāk darbojas prefrontālā garoza, kas atbild par kontroli, analīzi un lēmumu pieņemšanu. Savukārt sievietēm izteiktāka aktivitāte novērota limbiskajā sistēmā, kas saistīta ar emocijām un emocionālo reakciju.

Kāpēc sievietes dzīvo ilgāk, bet biežāk slimo

Iegūtie rezultāti palīdz izskaidrot sen zināmu medicīnisku paradoksu. Lai gan sievietes vidēji dzīvo ilgāk nekā vīrieši, dzīves laikā viņas biežāk saskaras ar dažādām veselības problēmām.

Pētījuma autori uzskata, ka viens no iemesliem ir vienotu medicīnisko normu piemērošana abiem dzimumiem. Daži rādītāji, kas vīriešiem tiek uzskatīti par normāliem, sievietēm var liecināt par nopietniem iekaisuma procesiem vai paaugstinātu slimību risku.

Zinātnieku ieskatā medicīnai nepieciešama daudz personalizētāka pieeja, kurā tiek ņemtas vērā dzimumu atšķirības diagnostikā, profilaksē un riska novērtēšanā.

Kas notiek pēc 30 gadu vecuma

Ar vecumu organisma reakcija uz stresu pakāpeniski mainās. Pētnieki norāda, ka laika posmā no 18 līdz 88 gadu vecumam dopamīna līmenis organismā var samazināties par 40–50%.

Vienlaikus samazinās arī hormonu aktivitāte, kas regulē asinsspiedienu un citus svarīgus organisma procesus.

Īpašu ietekmi uz veselību atstāj bērnībā piedzīvotais stress. Plašā pētījumā, kurā piedalījās aptuveni 40 000 cilvēku, tika konstatēts, ka smagas psiholoģiskas traumas agrīnā vecumā būtiski palielina hronisku slimību attīstības risku pieaugušā vecumā.

Zinātnieki atklājuši arī saikni starp ilgstošu stresu un paaugstinātu onkoloģisko saslimšanu risku. Saskaņā ar pētījuma datiem dažu vēža veidu attīstības iespējamība var pieaugt par 14–28%.

Kā mazināt stresa kaitīgo ietekmi

Speciālisti uzsver, ka daudzas hroniska stresa negatīvās sekas ir iespējams mazināt.

Pirmkārt, svarīgas ir regulāras fiziskās aktivitātes, kas palīdz samazināt iekaisuma procesus organismā un uzlabo nervu sistēmas darbību.

Ne mazāk būtisks ir kvalitatīvs miegs. Tieši miega laikā organisms atjauno resursus un normalizē reakciju uz stresa faktoriem.

Trešais svarīgais elements ir sabalansēts uzturs, kas palīdz uzturēt normālu vielmaiņu un sirds un asinsvadu sistēmas veselību.

Mūsdienu pētījumi arvien biežāk apliecina, ka universāla pieeja stresa pārvarēšanai nepastāv. Dzimums, vecums, dzīvesveids un pat bērnībā piedzīvotā pieredze būtiski ietekmē to, kā organisms reaģē uz ilgstošu spriedzi. Tāpēc veselības aprūpē arvien lielāka nozīme tiek piešķirta individuālai un personalizētai pieejai katram cilvēkam.