Neviena no Rīgas lielākajām slimnīcām pagaidām nav aprīkota ar pilnvērtīgām pazemes patversmēm pacientiem un personālam. Vienlaikus medicīnas iestādes uzsver, ka tām ir izstrādāti rīcības plāni gaisa trauksmes gadījumam un drošības pasākumi tiek pastiprināti.
Slimnīcu gatavība krīzes situācijām kļūst arvien aktuālāka, ņemot vērā drošības vides izmaiņas reģionā.
Kā ziņo sabiedriskie mediji, galvaspilsētas lielākajās medicīnas iestādēs nav klasisku pazemes patversmju, kas būtu paredzētas pacientu un personāla aizsardzībai gaisa uzbrukumu vai citu apdraudējumu gadījumā.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā norāda, ka patversmju trūkums nenozīmē gatavības trūkumu ārkārtas situācijām. Drošības konsultants Uldis Spriņģis uzsver, ka slimnīca turpinās sniegt neatliekamo palīdzību arī paaugstinātas bīstamības apstākļos. Vienlaikus iestāde neatklāj rīcības plānu detaļas un pacientu izvietošanas vietas, jo objekts tiek uzskatīts par stratēģisku infrastruktūru. Zināms vien, ka slimnīcā ir noteiktas drošas zonas pacientiem, apmeklētājiem un darbiniekiem.
Interesi raisa arī slimnīcas «Gaiļezers» vēsture. Padomju laikā zem ēkas tika izbūvēts slepens pazemes hospitālis ar palātām un operāciju zālēm. Tomēr par tā pašreizējo stāvokli un iespējamo izmantošanu slimnīcas pārstāvji informāciju nesniedz. Viņi norāda, ka nepieciešamības gadījumā cilvēku izvietošanai var izmantot ēkas apakšējos stāvus.
Līdzīga situācija ir arī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Tur klasisku patversmju nav, taču vadība uzsver, ka pacientu drošība tiek vērtēta citādi nekā sabiedriskajās ēkās.
Slimnīcām būtiski ir ne tikai nodrošināt patvērumu, bet arī saglabāt nepārtrauktu medicīnisko palīdzību. Tāpēc kā pamatprincips tiek izmantots tā dēvētais divu sienu princips — cilvēku izvietošana maksimāli aizsargātās iekšējās telpās.
Speciālisti uzsver, ka parastu pagrabu nevar automātiski uzskatīt par patversmi. Lai telpas būtu piemērotas, nepieciešama autonoma elektroapgāde, ventilācija, ūdensapgāde un citas sistēmas, kas ļautu turpināt pacientu ārstēšanu. Vienlaikus jaunā slimnīcas korpusa pazemes daļā, kuras būvniecība turpinās, paredzētas operāciju zāles ar nepieciešamo infrastruktūru.
Gatavošanās attiecas ne tikai uz telpām. Katrā slimnīcas nodaļā ir izveidoti komplekti darbībai ārkārtas situācijās — tajos ietilpst vestes, lukturīši, aprīkojums un instrukcijas rīcībai trauksmes vai elektroapgādes pārtraukumu gadījumā. Slimnīcas ir aprīkotas arī ar evakuācijas palagiem un speciāliem krēsliem pacientu pārvietošanai.
Lai gan daļai sabiedrības jautājums par patversmēm slimnīcās var šķist teorētisks, mediķi uzsver: mūsdienu civilās aizsardzības plāni paredz ne tikai patvērumu, bet arī slimnīcu spēju turpināt darbu vissarežģītākajos apstākļos.
Tādējādi, pat ja Rīgas lielākajās slimnīcās nav pilnvērtīgu pazemes patversmju, iestādes norāda, ka tām ir izstrādāti rīcības algoritmi un turpinās infrastruktūras modernizācija, lai nodrošinātu pacientu un personāla drošību krīzes situācijās.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru