Ētikas kodekss
LAT.BB.lv redakcija uzskata par obligātu ievērot Latvijas Žurnālistu asociācijas pieņemto Ētikas kodeksu.
1. Vispārīgie principi
1.1. Vārda un preses brīvība ir būtisks demokrātijas priekšnoteikums. Brīva un neatkarīga prese, radio, televīzija, interneta mediji ir cilvēktiesību ievērošanas un demokrātiskas sabiedrības attīstības garanti.
1.2. Žurnālista pienākums ir aizstāvēt vārda un preses brīvību. Žurnālisti nepakļaujas nekādai ietekmei, kas ierobežo informācijas brīvu apriti vai kavē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.
1.3. Žurnālista pienākums ir nodrošināt sabiedrībai pilnīgu informāciju par procesiem un notikumiem. Žurnālisti iestājas par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku pozīciju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu sabiedrības un indivīda tiesību aizsardzībā.
2. Žurnālista uzdevumi
2.1. Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju.
2.2. Faktus žurnālista veidotajā materiālā jāizklāsta objektīvi, skaidri, bez sagrozīšanas vai maldināšanas.
2.3. Žurnālists nodrošina viedokļu daudzveidību, pat ja tie viņam pašam šķiet nepieņemami.
2.4. Informāciju, fotogrāfijas, video un audio ierakstus, kā arī dokumentus žurnālisti vāc un izmanto tikai savu profesionālo pienākumu izpildei.
2.5. Žurnālisti neveido reklāmu un nesniedz sabiedrisko attiecību pakalpojumus.
2.6. Žurnālisti atdala ziņas un analīzi no komentāriem un viedokļiem.
2.7. Žurnālistam ir jāatturas no etniskās izcelsmes, tautības, profesijas, politisko pārliecību, reliģisko uzskatu vai personas seksuālās orientācijas pieminēšanas, ja šīm detaļām nav nozīmes attiecīgajā kontekstā, īpaši, ja šādu faktu pieminēšana var šķist aizskaroša.
3. Žurnālista attiecības ar informācijas avotiem
3.1. Žurnālistam nav tiesību atklāt informācijas avotu bez tā piekrišanas.
3.2. Žurnālistam ir pienākums pārbaudīt no avotiem saņemto informāciju.
3.3. Žurnālistam ir jāievēro bērnu tiesības, ja viņi tiek izmantoti kā informācijas avoti.
3.4. Seksuālo noziegumu upuri nedrīkst tikt identificēti.
3.5. Žurnālists pēc iespējas izvairās no anonīmu avotu izmantošanas publicētajos materiālos. Atsaucoties uz anonīmu avotu, žurnālists uzņemas atbildību par informācijas patiesumu un, ja iespējams, paskaidro anonimitātes iemeslus.
3.6. Sazinoties ar informācijas avotiem, žurnālistam ir pienākums sevi identificēt. Izņēmumi pieļaujami tikai tad, ja sabiedrībai būtisku informāciju citādi nav iespējams iegūt vai žurnālistikas eksperimentu gadījumā.
4. Žurnālistiskā darba neatkarība
4.1. Žurnālisti nedrīkst būt politisko partiju amatpersonas. Ja žurnālists kandidē vēlēšanās, viņš aptur profesionālo darbību.
4.2. Žurnālisti nepiedalās organizāciju darbībā, ja tas var traucēt profesionālo pienākumu izpildei.
4.3. Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citas priekšrocības kā atlīdzību par mediju satura veidošanu no personām, kas nav viņu darba devēji.
4.4. Žurnālistam ir jāatsakās no materiālu veidošanas, ja tas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām vai citām interešu grupām.
5. Attiecības starp žurnālistiem
5.1. Domstarpību gadījumā žurnālisti tās risina profesionāli, godīgās diskusijās.
5.2. Žurnālisti atbalsta viens otru, ja politiskās vai ekonomiskās varas pārstāvji cenšas ietekmēt redakciju darbu.
5.3. Žurnālisti respektē cits cita darbu, nepieļauj plaģiātu un, citējot cita medija materiālus, vienmēr to norāda.