IKP izaugsme tuvākajos gados ir gaidāma gausāka 0 57

Saskaņā ar jaunāko Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognožu pamatscenāriju kopējā inflācija eirozonā šogad vidēji būs 3.0 %, 2027. gadā tā būs 2.3 % un 2028. gadā – 2.0 %. Salīdzinājumā ar marta prognozēm 2026. un 2027. gadā inflācijas prognoze ir paaugstināta augstāku enerģijas cenu dēļ.

• Saskaņā ar pamatscenāriju eirozonas tautsaimniecība 2026. gadā vidēji augs par 0.8 %, 2027. gadā – par 1.2 % un 2028. gadā – par 1.5 %. Attiecīgi 2026. un 2027. gadā veikta lejupvērsta korekcija, kas atspoguļo spēcīgāku karadarbības ietekmi uz izejvielu tirgiem, reālajiem ienākumiem un konfidenci. 

• Ņemot vērā inflācijas tendences un prognozes, ECB Padome 11. jūnijā nolēma palielināt visas trīs galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme ar 2026. gada 17. jūniju tika paaugstinātas attiecīgi līdz 2.25 %, 2.40 % un 2.65 %.

• Pieņemot šo lēmumu, ECB Padome uzsvēra, ka rūpīgi sekos līdzi situācijai pasaules tautsaimniecībā un būs gatava atbilstoši rīkoties, par to lemjot katras sanāksmes ietvaros. ECB Padome pašlaik nesniedz nākotnes ieskatu par tālāko procentu likmju virzību konkrētā virzienā. 

Norises Latvijā

Inflācija: iekšzemes cenu kāpumu nosaka energoresursu globālās cenas, kas pamatinflāciju ietekmēs ar novēlojumu.

• Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ inflācijas riski ir kļuvuši izteikti augšupvērsti, jo spriedze var ietekmēt ne tikai energoresursu cenas, bet arī pārtikas un citu preču ražošanas izmaksas, kā arī inflācijas gaidas. 

• Turpmākajos trijos gados inflācija tiek prognozēta 3–4 % līmenī (2026. gadā –3.6 %, 2027. gadā – 3.8 % un 2028. gadā – 3.4 %). 2025. gada decembra prognozēs inflācija 2026. gadā tika gaidīta 3.2 %, 2027. gadā – 2.9 %, bet 2028. gadā – 3.6 % līmenī.

• Inflācijas prognoze palielināta, galvenokārt atspoguļojot energoresursu globālo cenu kāpumu saistībā ar karadarbību Tuvajos Austrumos. Karadarbības ieilgšana un piegāžu traucējumi varētu sadārdzināt ne tikai energoresursus, bet arī pārtikas ražošanu, minerālmēslus un rūpniecībā plaši izmantotos naftas pārstrādes blakusproduktus. Šā faktora ietekmi mazina nedaudz lēnāks algu kāpums pēdējos ceturkšņos. 

Darba tirgus: darba tirgus saglabājas saspringts, lai gan vājākas ekonomiskās izaugsmes dēļ darbaspēka pieprasījums nedaudz mazinās.

• Bezdarba prognoze ir nedaudz paaugstināta. Darbaspēka piedāvājums būtiski nepieaug, jo iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes kāpums tikai daļēji kompensē sabiedrības novecošanu un migrācijas plūsmu ietekmi. Vienlaikus darbaspēka pieprasījums mazinās tikai nedaudz, tāpēc darba tirgus saglabāsies saspringts un bezdarbs prognožu periodā turpinās sarukt. 

• Algu pieaugums saglabāsies spēcīgs, tomēr tas tiek prognozēts nedaudz lēnāks, nekā lēsts decembrī. To noteiks vājāka ekonomiskā izaugsme un mērenāks darbaspēka pieprasījums. Vienlaikus augstāka inflācija ierobežos straujāku algu kāpuma palēnināšanos.

IKP: ārējās vides satricinājumi pasliktina tautsaimniecības izaugsmes izredzes.

• Ārējās vides satricinājumi vājina ārējo pieprasījumu un pastiprina patērētāju un investoru piesardzību. Savukārt ieguldījumi militāro un divējāda lietojuma preču ražošanā, kā arī citu nozīmīgu valsts projektu realizācija ir arvien lielāks izaugsmes balsts, kas ļauj saglabāt mērena pieauguma prognozi. Tādējādi IKP izaugsme tuvākajos gados ir gaidāma gausāka, tomēr joprojām pozitīva – 2.0 % 2026. gadā, 2.4 % 2027. gadā un 3.0 % 2028. gadā. 2025. gada decembrī tika prognozēts IKP pieaugums par 2.8 % 2026. gadā, par 2.9 % 2027. gadā un par 3.2 % 2028. gadā. 

• Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības ietekmē palielinās transporta, degvielas, iepakojuma, minerālmēslu u. c. izmaksas. Šobrīd lauksaimnieki, ražotāji, tirgotāji un citi tautsaimniecības dalībnieki izmaksu pieaugumu lielā mērā absorbē uz peļņas maržu un noliktavās iepriekš sarūpēto starppatēriņa preču ("jaunās normālās" pieejas pēc pandēmijas) rēķina. Tādējādi daļa no izmaksu pieauguma kā reāls slogs īstenosies tikai nākamajā izejmateriālu sarūpēšanas posmā.

• Iepriekš izveidotie uzkrājumi amortizēs jaunus piesardzības viļņus, palīdzot saglabāt mērenu privātā patēriņa izaugsmi. Straujāka patēriņa atjaunošanās, kas tika prognozēta iepriekš, atkal jāatliek – galvenokārt ģeopolitisko satricinājumu dēļ. 

• Nenoteiktības fons palēninās investīciju izaugsmi, tomēr kopumā saglabāsies pērn sasniegtais augstais investīciju līmenis un tas pat spēcināsies 2028. gadā. Šo salīdzinošo stabilitāti palīdzēs uzturēt vairāki faktori: ieguldījumi militāro preču ražošanā, mājokļu būvniecības sasparošanās un lielie valdības investīciju plāni un aizsardzības izdevumi. 

Fiskālā politika vidējā termiņā saglabāsies stimulējoša.

• Budžeta deficīts šim gadam prognozēts nedaudz virs 3 % no IKP, vērtējumam salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto būtiski nemainoties. Tiesību aktu izmaiņas, kas paredz saglabāt augstus aizsardzības izdevumus arī turpmāk, kā arī apjomīgās militārā aprīkojuma piegādes aiznākamgad palielinās prognozēto budžeta deficītu, tam pietuvojoties 5 % no IKP līmenim. 

• Budžeta izdevumu kāpums turpmākajos gados pastiprinās nepieciešamību aizņemties, un valsts parāda līmenis vidējā termiņā pārsniegs 51 % no IKP.