Smēķēšana ir galvenais plaušu vēža riska faktors, taču ne vienīgais. Kaitīga ražošana, vide, apstarojums, mantošana, kā arī infekcijas un iekaisuma procesi, tostarp pneimonija, bronhīts un astma — viss tas palielina plaušu vēža attīstības varbūtību.
Prognozes ir atkarīgas no stadijas. Ja pirmajā stadijā 5 gadu izdzīvošana ir 80%, tad trešajā piecu gadu laikā izdzīvos tikai 15% pacientu, bet ceturtajā paliks vien 5%.
Tomēr ir cerība, ka drīz cilvēki varēs iegūt imunitāti pret plaušu vēzi. Apvienotajā Karalistē ir izstrādāta pirmā pasaulē vakcīna, lai novērstu šo vēža veidu.
„Mazāk nekā 10% cilvēku ar plaušu vēzi izdzīvo slimību 10 gadus un ilgāk. Bet to var mainīt, ja veiksmīgi cīnās ar plaušu vēzi pašās agrākajās stadijās,” komentē viens no pētniekiem — profesore Mariam Džamāla-Handžani no Londonas Universitātes koledžas.
Kā darbojas plaušu vēža vakcīna
Saskaņā ar zinātnieku teikto, plaušu vēža šūnas atšķiras no normālām: to DNS satur īpašas olbaltumvielas, kas veidojas mutāciju rezultātā. Jau pašā agrākajā vēža stadijā, kad tas tikai sāk veidoties, šīs olbaltumvielas parādās uz šūnu virsmas.
Un tad iejaucas vakcīna. Tā satur virkni ģenētisku instrukciju, ar kurām imūnsistēma māca atpazīt signāla olbaltumvielas uz mutējušo plaušu šūnu virsmas. Vakcīnas uzdevums ir iemācīt imūnsistēmai atpazīt bojātās šūnas un nogalināt tās pirms tās pārvēršas par vēža šūnām.
Bet vai vakcīna palīdzēs tiem, kuriem jau ir vēzis? Kā skaidroja zinātnieki, preparātu vispirms izmēģinās pacientiem ar agrīnu plaušu vēzi. Šiem cilvēkiem jau ir noņemta audzēja, tomēr viņiem ir augsts recidīva risks.
Klīniskie izmēģinājumi sāksies 2026. gada vasarā. Būs nepieciešami četri gadi, lai novērtētu preparāta drošību un efektivitāti.
„Mēs veiksim visstingrākos zinātniskos izmēģinājumus vakcīnai un veiksim svarīgu pirmo soli uz pasauli, kur cilvēki dzīvos ilgāk, labāk un brīvāk no bailēm saslimt ar plaušu vēzi,” apgalvo pētnieki. „Ja izmēģinājumi dos solīgus rezultātus, mēs uzsāksim plašus izmēģinājumus starp cilvēkiem, kuri ir pakļauti plaušu vēža riskam.”
55 gadus vecais brits Grēms Diki ir viens no tiem, kas palīdz zinātniekiem sagatavoties klīniskajam pētījumam. Grēmam bija tikai 42 gadi, kad viņš uzzināja par savu diagnozi: otrā stadija vēzis. Vīrietis nekad nav smēķējis, un tas bija viņam īsts šoks.
Pēc četriem gadiem vēzis pārgāja ceturtajā stadijā. Grēmam tika noņemta daļa kreisā plauša, viņš ir izturējis vairāk nekā 80 ķīmijterapijas kursus. Bet, kad kļuva skaidrs, ka ārstēšana nepalīdz, vīrietis izmēģināja jauno preparātu, ko viņš lieto joprojām.
„Es esmu pierādījums tam, ka pētījumi glābj dzīvības. Pateicoties tiem, es varēju nodzīvot vēl daudz laimīgu gadu kopā ar savu ģimeni,” atzina Grēms.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru