Dienvidkorejas Kjonsanas Nacionālā universitāte zinātnieki identificējuši jaunu potenciālu marķieri, kas var palīdzēt prognozēt tuvojošos nāvi. Tas nav laboratorisks tests, bet gan vienkāršs neiroloģisks rādītājs — radzenes reflekss.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā BMJ Supportive & Palliative Care, konstatēts, ka mirgošanas refleksa izzušana var ar augstu precizitāti liecināt par to, ka neārstējami slims pacients var nomirt tuvāko 24 stundu laikā. Šāds rādītājs var būt nozīmīgs gan ārstiem, gan pacientu tuviniekiem, ļaujot savlaicīgi sagatavoties.
Zinātnisks tests
Pētījums balstīts uz hospisa pacientu novērojumiem — kopumā analizēti 665 gadījumi. Medicīnas personāls ar sterilu vates tamponu viegli pieskārās acs radzenei, novērtējot reakciju:
-
normāla (reflektoriska mirkšķināšana),
-
vājināta,
-
vai pilnībā iztrūkstoša.
Rezultāti liecina: pacientiem bez radzenes refleksa nāves risks 24 stundu laikā bija 5,48 reizes augstāks nekā tiem, kuriem reflekss saglabājies. Faktiski 70,7% pacientu bez šī refleksa nomira diennakts laikā.
Pētījuma vadošais autors Čon Hun Kans uzsver, ka šāds tests var būt īpaši nozīmīgs ģimenēm kritiskos brīžos.
Kā tas darbojas
Radzenes reflekss var izzust, ja bojātas smadzeņu struktūras, kas atbild par dzīvībai svarīgām funkcijām, tostarp elpošanu. Tāpēc tā zudums var kalpot kā signāls par organisma kritisku stāvokli.
Īpaši augsta prognozes precizitāte novērota, kombinējot šo testu ar Ričmonda uzbudinājuma–sedācijas skala. Pacientiem bez radzenes refleksa un ar RASS rādītāju −4 vai −5 mirstība 24 stundu laikā sasniedza 71,2%, salīdzinot ar 37,1% tiem, kuriem reflekss bija saglabāts.
Citi iespējamie marķieri
Papildus radzenes refleksam pētnieki izceļ arī citus simptomus, kas var liecināt par tuvojošos nāvi:
-
perifēra cianoze (zilgans tonis pirkstos, degunā, ausīs, lūpās),
-
samazināts skābekļa līmenis asinīs,
-
zems asinsspiediens.
Noslēgumā
Lai gan rezultāti ir daudzsološi, eksperti aicina tos vērtēt piesardzīgi — pētījums veikts uz ierobežotas pacientu grupas, un nepieciešami plašāki dati. Tomēr šāds atklājums var kļūt par nozīmīgu instrumentu paliatīvajā aprūpē, palīdzot precīzāk novērtēt situāciju un dot tuviniekiem iespēju būt klāt svarīgākajos brīžos.
