Cilvēki, kas mīl ķiploku, apkārtējiem nepatīk, jo no viņiem izplūst pārāk specifiska smarža. Un tomēr tas ir ļoti noderīgs produkts, īpaši rudenī. Ārsts pastāstīja, kāpēc ir vērts ēst ķiploku, atmetot visus kompleksus.
Ķiploka smarža baida ne tikai vampīrus, bet arī apkārtējos cilvēkus. Laba ziņa ir tā, ka arī mikrobi ķiploku neieredz. Tāpēc rudenī ir vērts pievienot šo produktu savam uzturam. Cik daiviņas dienā vajadzētu apēst, lai gūtu reālu labumu? Pajautājām ārstam.
Eksperts - Mihails Kutušovs, toksikologs
„Ķiploka smarža daudziem cilvēkiem nepatīk, un tam ir izskaidrojums. Kad ķiploks tiek pievienots ēdieniem, tā aromāts sajaucas ar citiem produktiem un kļūst patīkams, — stāsta Mihails Kutušovs. — Tomēr pats par sevi svaigs vai košļāts ķiploks izdala sēra vielas, kas ātri nonāk elpā un sviedros. Tās ir asas un noturīgas, tāpēc mūsu organisms instinktīvi reaģē uz tām ar piesardzību. Tas ir līdzīgi kā dabisks signāls par to, ka tuvumā ir kaut kas spēcīgs vai neparasts, lai gan patiesībā ķiploks nav bīstams.”
Un tomēr, neskatoties uz nepatīkamo smaržu, ķiploks ir ļoti noderīgs. Kad mēs sākam sasmalcināt ķiploku, saskarē ar gaisu tajā veidojas aktīvā viela alicīns, kas piemīt pretvīrusu un antibakteriāla iedarbība. Protams, ķiploks neaizvietos antibiotikas un zāles pret vīrusiem, tomēr daži pētījumi liecina, ka šis produkts var samazināt slimības risku, kā arī simptomu ilgumu vai smagumu saaukstēšanās un gripas gadījumā. Tāpēc kā papildu aizsardzības pasākums ķiploks nenāks par ļaunu.
„Ķiplokā ir vielas, kas cīnās ar iekaisumu un infekcijām. Turklāt tas stiprina imunitāti, uzlabo sirds darbību, palīdz samazināt asinsspiedienu un holesterīna līmeni, kā arī atbalsta vielmaiņu,” — apstiprina ārsts Kutušovs.
Pētījumi arī liecina, ka ķiploks palīdz novērst trombocītu salipšanu, kas noved pie trombu veidošanās, kā arī palielina organisma spēju sadalīt jau esošos trombus.
Antioksidantu savienojumi ķiplokā aizsargā šūnas no bojājumiem, ko izraisa brīvie radikāļi. Un, visbeidzot, daudzi klīniskie pētījumi, izmantojot cilvēka vēža šūnas, apstiprina ķiploka pretvēža potenciālu, īpaši kuņģa vēža gadījumā.
Saskaņā ar Mihaila Kutušova teikto, pat neliels ķiploka daudzums katru dienu nes labumu.
„Parasti ieteicams apēst apmēram vienu ķiploka galviņu dienā, sadalot to vairākās ēdienreizēs, lai organisms paspētu uzsūkt labvēlīgās vielas, un kuņģis netiktu kairināts, — saka ārsts. — Ķiploks labi sader ar dārzeņiem, gaļu, zivīm, graudaugiem, olīveļļu un zaļumiem, pastiprinot ēdienu garšu un labumu. Taču ar piena produktiem lielos daudzumos, saldām ēdienreizēm un ļoti asām garšvielām to labāk kombinēt piesardzīgi — tas var samazināt labumu un izraisīt diskomfortu kuņģī.”
Tomēr jāņem vērā, ka galvenā viela alicīns iznīcinās jau pie temperatūras virs 60 °C. Tāpēc labāk lietot ķiploku neapstrādātu.
Ja jūs uztraucaties par smaržu, ķiploku var izžāvēt. Ir pierādīts, ka žāvēšana temperatūrā 40-50 °C palīdz saglabāt lielāko daļu alicīna un tajā pašā laikā atbrīvo no asas smaržas. Turklāt no ķiploka aromāta palīdz izvairīties āboli, salātu lapas un svaiga piparmētra.
