Zinātnieku pētījumi: kāds uzturs var saīsināt mūžu par 10 gadiem 0 61

Nesenie pētījumi, ko veikuši Amerikas Savienoto Valstu zinātnieki, parādīja, cik nozīmīgs ir uzturs dzīves ilgumam un kuri produkti ietekmē to visvairāk. Gadsimtiem ilgi cilvēce meklēja mūžīgās jaunības un ilgmūžības noslēpumus. Zinātnieki uzskata, ka viņi ir atklājuši spēcīgu faktoru — pareizu uzturu. Atšķirībā no ģenētiskajām predispozīcijām vai dzīves apstākļiem, uzturu var mainīt. Nepareizs un nepareizā laikā lietots uzturs var būtiski saīsināt dzīvi. Par to, kuri produkti un kādā daudzumā jābūt mūsu galdā, stāstīja vācu izdevums RND.

Kāds uzturs saīsina mūžu: kas ir riska grupā?

Zinātniskajā žurnālā «Cell» amerikāņu pētnieki Valters Longo un Rozalina Andersona publicēja sava pētījuma rezultātus. Tāpat — «kaloriju bumbu» cienītāji — hamburgeri, čipsi, gāzēti dzērieni un balta šokolāde — noteikti pieder riska grupai. Pētnieki iesaka ierobežot ogļhidrātu patēriņu un biežāk praktizēt gavēšanu, kas palīdzēs minimizēt saslimšanas riskus un pagarināt dzīvi.

Ir svarīgi atzīmēt, ka pēc pētnieku domām uzturam jāizskatās šādi: optimālais ogļhidrātu īpatsvars ir 45–60 % no kvalitatīviem produktiem. Pārējai daļai jābūt nelielam, bet pietiekamam olbaltumvielu daudzumam, galvenokārt augu izcelsmes, kas būtu 25–35 %.

Pētnieku ieteikumi ilgmūžībai

Vienkāršā valodā tas nozīmē: «Lietojiet daudz pākšaugu, pilngraudus un dārzeņus; nedaudz zivju. Izvairieties no sarkanās un pārstrādātās gaļas, kā arī minimizējiet baltās gaļas patēriņu. Ierobežojiet cukuru un rafinētus graudaugus, bet neaizmirstiet par pietiekamu riekstu un olīveļļas daudzumu, kā arī par nedaudz tumšās šokolādes». Šie ieteikumi tika pausti pētījuma laikā. Doktors Longo piebilda, ka ēšanai jānotiek 11–12 stundas dienā, ar vairākiem gavēšanas periodiem gada laikā.

Ja jums ir vairāk nekā 65 gadi — palieliniet olbaltumvielu patēriņu

Longo un Andersona uzsver, ka pretnovecošanas diēta jāindividualizē. Nav viena risinājuma, kas derētu gan 20 gadus vecam jaunietim, gan 60 gadus vecam cilvēkam ar vielmaiņas traucējumiem. Jāņem vērā dzimums, vecums, dzīvesveids, veselības stāvoklis un ģenētiskie faktori. Piemēram, cilvēkiem virs 65 gadiem nepieciešams vairāk olbaltumvielu, apgalvo pētnieki.

«Vecāka vecumā bieži ir grūti uzņemt pietiekamu olbaltumvielu daudzumu. Šī elementa trūkums var novest pie muskuļu masas zuduma un palielināta krišanas un lūzumu riska. Tāpēc ieteicams nedaudz palielināt gaļas patēriņu, salīdzinot ar ierastajām rekomendācijām,» — saka Kristīna Normana, novecošanas problēmu pētniece no Vācijas Cilvēka uztura institūta.

Kas ietekmē dzīves ilgumu?

Pētnieki norāda, ka pastāv daudz paralēļu ar sen zināmiem pareizas ēšanas ieteikumiem. Veselīga uztura principi nemainās ik pēc pāris gadiem un paliek vispārīgi nemainīgi. Jaunais pētījums tikai apstiprina šīs zināšanas.

Galvenais padoms — uzņemt mazāk enerģijas nekā tiek patērēts. Apskats rāda, ka uztura daudzumam un kvalitātei ir izšķiroša loma ilgmūžībā.

Gavēšana. Pētnieki arī atzīmēja, ka gavēšana var būt noderīga tiem, kuri nespēj ierobežot enerģijas patēriņu. Šādos gadījumos pagaidu atturēšanās no ēšanas var palīdzēt atjaunot noteiktu receptoru jutību organismā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka pat 60 un 80 gadus vecu cilvēku dzīves ilgums var palielināties par vairākiem gadiem, ja viņi ievēros dažas veselīga uztura rekomendācijas. Piemēram, vislielāko labumu sniegs pākšaugu, pilngraudu un riekstu patēriņa palielināšana. Kā zināms, nepareizs uzturs, tai skaitā pārmērīga sarkanās un pārstrādātās gaļas lietošana, saīsina dzīvi, tāpēc no tās būtu jāizvairās.

Avots: Aussiedlerbote