Jauns Japānas zinātnieku pētījums liecina, ka sirmu matu parādīšanās nav saistīta tikai ar novecošanos. Izrādās, pigmenta zudums var būt daļa no organisma dabiskās aizsardzības sistēmas, kas palīdz novērst potenciāli bīstamas šūnu izmaiņas.
Daudzi cilvēki uzskata, ka sirmi mati ir neizbēgama novecošanas pazīme. Tomēr jaunākie pētījumi rāda, ka šis process ir daudz sarežģītāks. Tokijas Universitātes zinātnieki atklājuši, ka matu nosirmošana var būt saistīta ar organisma reakciju uz DNS bojājumiem un aizsargmehānismiem, kas palīdz saglabāt šūnu veselību.
Ko atklāja pētnieki?
Zinātnieki pētīja matu folikulu cilmes šūnas laboratorijas pelēm. Viņi konstatēja, ka DNS bojājumu gadījumā daļa šo šūnu pārstāj normāli atjaunoties un pāriet īpašā stāvoklī, zaudējot spēju ražot pigmentu.
Tieši šis process izraisa sirmu matu parādīšanos.
Pētījuma autori šo reakciju raksturo kā ar novecošanos saistītu diferenciāciju. Tās galvenais uzdevums ir apturēt potenciāli bojātu šūnu vairošanos, kas nākotnē varētu uzkrāt mutācijas un radīt nopietnas veselības problēmas.
Sirmi mati kā organisma aizsardzības signāls
Viena no pētījuma autorēm, profesore Emi Nišimura, norāda, ka cilmes šūnas uz stresu un bojājumiem reaģē atšķirīgi atkarībā no apkārtējās vides un organisma stāvokļa.
Dažos gadījumos šūnas turpina atjaunoties, bet citos tās pārtrauc dalīšanos un zaudē spēju veidot pigmentu. Citiem vārdiem sakot, organisms it kā upurē matu krāsu, lai samazinātu iespējamo ģenētisko bojājumu risku.
“Cilmes šūnas nepārtraukti izvēlas starp savas funkcijas saglabāšanu un organisma aizsardzību pret potenciāli bīstamām izmaiņām,” skaidro profesore Emi Nišimura.
Vai sirmi mati pasargā no vēža?
Pētnieki uzsver, ka sirmi mati paši par sevi neaizsargā no onkoloģiskām slimībām. Tomēr procesi, kas izraisa pigmenta zudumu, ir cieši saistīti ar mehānismiem, kuri kontrolē bojātās šūnas un ierobežo to nekontrolētu augšanu.
Pētījums parādīja, ka daži kancerogēni var izjaukt šo aizsardzības sistēmu. Šādās situācijās šūnas saglabā spēju dalīties, taču vienlaikus pieaug nekontrolētas augšanas un mutāciju risks.
Hārvardas Medicīnas skolas molekulārais biologs Deivids Sinklērs norāda, ka novecošanās lielā mērā saistīta tieši ar DNS bojājumu uzkrāšanos un organisma reakciju uz tiem.
“Organisms nepārtraukti balansē starp audu atjaunošanu un aizsardzību pret mutācijām. Šis kompromiss ir viens no galvenajiem novecošanās procesu mehānismiem,” skaidro zinātnieks.
Kāpēc šis atklājums ir nozīmīgs?
Līdzīgi aizsardzības mehānismi novēroti arī citos organisma audos. Novecojošas šūnas bieži pārtrauc dalīšanos, lai novērstu bīstamu mutāciju attīstību.
Pēc zinātnieku domām, izpratne par matu folikulu cilmes šūnu darbību nākotnē var palīdzēt izstrādāt jaunas ārstēšanas metodes ar vecumu saistītām slimībām un dažiem vēža veidiem.
Reģeneratīvās medicīnas profesors Sindzja Jamanaka uzskata, ka cilmes šūnu uzvedības izpēte paver iespējas radīt terapijas, kas spēs selektīvi iznīcināt bojātās šūnas, vienlaikus saudzējot veselus audus.
Sirmu matu parādīšanās nav tikai kosmētiskas pārmaiņas vai novecošanas pazīme. Jaunākie pētījumi liecina, ka pigmenta zudums var būt daļa no sarežģītas organisma aizsardzības sistēmas pret DNS bojājumiem un potenciāli bīstamām mutācijām. Lai gan sirmi mati joprojām netiek uzskatīti par veselības indikatoru, to izpēte palīdz zinātniekiem labāk izprast novecošanās procesus un meklēt jaunus veidus, kā cīnīties ar nopietnām slimībām.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru