Vai augļi ar kauliņiem ir veselīgi? 0 45

Sēklām ir tāda uzbūve, ka tās var iziet cauri cilvēka vai dzīvnieka gremošanas traktam ar minimāliem bojājumiem. No tā var secināt, ka ne gan noderīgas, ne kaitīgas vielas no sēklām un kauliņiem, visticamāk, nonāks organismā, ja vien jūs tās nesasmalcināsiet stūpā vai rūpīgi nesakošļāsiet pirms norīšanas, ziņo Novochag.

Granātāboli

Granātābolu sēkliņas ir pilnīgi ēdamas un īpaši bagātas ar vielām, kas labvēlīgi ietekmē sirdi un asinsvadus. Tās satur polifenolus, tanīnus, kvercetīnu un antociānus, kuriem piemīt pretiekaisuma, pretvīrusu un pretmikrobu īpašības. Granāta sēkliņās arī ir vitamīni B, A un E, kā arī dažādi vērtīgi elementi, tostarp dzelzs, nātrijs, kalcijs, kālijs un jods. Cilvēkiem ar jutīgu gremošanas traktu iespējams vajadzētu izvairīties no granātābolu ēšanas ar sēklām, taču citos gadījumos tas ir droši. Piemēram, ķīnieši uzskata, ka ar cukuru samaltas granāta sēkliņas vīriešiem ir īpaši veselīgas.

Eksistē leģenda, ka vienā granātābolā ir tieši 365 sēkliņas — tikpat, cik dienu gadā, taču patiesībā to skaits pārsniedz tūkstoti.

Āboli un bumbieri

Ābolu sēklās patiešām ir inde: katrā no tām — 0,6 % glikozīda amigdalīna, kas kuņģī sadalās un var veidot cianūdeņradi. Tomēr, lai šī viela izraisītu nopietnu saindēšanos, būtu jāapēd aptuveni divi kilogrami sēklu, kas ir maz ticami, tāpēc bažām nav pamata. Turklāt ābolu un bumbieru sēklas satur vitamīnu B17, kas dabā sastopams nelielos daudzumos, jodu, olbaltumvielas un taukskābes.

Citroni un apelsīni

Citronu un apelsīnu sēklu rūgtā garša ir saistīta ar limonīnu — vielu ar pretvīrusu īpašībām. Tomēr citronu sēklās ir arī salicilskābe — galvenā aspirīna sastāvdaļa. Ja jums sāp galva, nesteidzieties pēc medikamentiem — pamēģiniet košļāt dažas citronu sēklas, iespējams, tas palīdzēs. Bet atcerieties, tās ir tieši jākošļā, citādi efekta nebūs. Citus citrusaugļu sēklas arī satur vitamīnu B17, kas var palīdzēt cīņā pret vēzi un sēnīšu saslimšanām, kā arī E vitamīnu, pazīstamu kā skaistuma eliksīru.

Vīnogas

Vīnogu ēšana ar sēklām ieteicama cilvēkiem ar sirds saslimšanām. Vīnogu sēklām piemīt pretiekaisuma īpašības un tās noder kolīta, gastrīta, urīnceļu un zarnu infekciju ārstēšanā. Nebaidieties ēst vīnogas ar sēklām — tas neietekmēs gremošanas procesu.

Dateles

Reizēm maz kas pārdomā par dateles kauliņu labumu. Tomēr pētījumi rāda, ka tie satur vairāk olbaltumvielu un tauku nekā augļa mīkstums. Tie ir lielisks minerālvielu avots, piemēram, selēna, vara, kālija un magnija. Dateles kauliņu pulveris tiek izmantots gremošanas traucējumu un dažādu iekaisumu ārstēšanā. Turklāt no dateles kauliņiem jau sen gatavo kafiju. Uzskata, ka dateles kauliņš palīdz pie skābes grēmas un uzlabo gremošanu.

Arbūzs

Arbūza sēklas nekad nav baudījušas īpašu popularitāti, taču tās arī var ēst. Tās ir bagātas ar cinku un dzelzi, kā arī šķiedrvielām un olbaltumvielām. Sēklas var palīdzēt regulēt cukura līmeni asinīs un uzlabot ādas stāvokli.

Arbūza sēklas tradicionāli izmanto Tuvajos Austrumos un Āzijas virtuvēs, kā arī Sudānā, Ēģiptē un Nigērijā. No tām var gatavot miltus un iegūt eļļu, bet visbiežāk tās ēd tāpat kā saulespuķu vai ķirbju sēklas.

Melone

Meloņu sēklas, ja tās nekošļā, ātri tiek izvadītas no organisma dabiski, tomēr tās satur vērtīgus gremošanas fermentus, kas var palīdzēt pie kuņģa traucējumiem, ja tās sakošļā. Meloņu sēklas arī efektīvi attīra aknas un aizkuņģa dziedzeri un veicina cukura līmeņa samazināšanos.

Kauliņi un sēklas, ko labāk neēst

Ķiršu, persiku, nektarīnu, plūmju un aprikožu kauliņi satur vielu amigdalīnu. Šis glikozīds, kas ir daudzos augu kauliņos, piešķir tiem rūgtumu. Kuņģa sulas ietekmē amigdalīns sadalās glikozē un cianūdeņradī, kas nosaka ķiršu kodolu toksiskumu. Ķiršu kauliņos amigdalīna ir maz, un, ja nejauši apēdat vairākas ogas ar kauliņu, nekas traģisks nenotiks. Bīstama ir apzināta lielu kauliņu daudzuma lietošana. Pie temperatūras virs 75 grādiem amigdalīns tiek iznīcināts un cianūdeņradis neveidojas, tāpēc ķiršu kompoti un ievārījumi ir pilnīgi droši.