Zaļie sīpoli: to labvēlīgās īpašības un kontrindikācijas 0 42

Sīpoli tiek lietoti uzturā jau gandrīz četrus tūkstošus gadu. Zināms, ka Senajā Ēģiptē vergiem, kas būvēja Čeopsa piramīdu, deva sīpolus, lai uzturētu spēkus. Mēs nevaram novērtēt, cik tas bija efektīvi, taču piramīdas joprojām stāv.

Mūsdienās zaļos sīpolus pievieno salātiem un gataviem ēdieniem, izmanto kā pildījumu pīrāgiem un kā svarīgu okroškas sastāvdaļu, kā arī ēd vienkārši tāpat, kad gribas svaigas zaļās garšas. Pavasarī īpaši spēcīga rodas vēlme kārtīgi izbaudīt šo zaļumu, kā norāda kuban24.tv. Vienīgais, kas var mūs atturēt no svaiga zaļo sīpolu saišķa apēšanas, ir to raksturīgā smarža, kas uz ilgu laiku atstāj elpā aromātu. Taču košļājamā gumija parasti ir pa rokai — ņemam saišķi zaļo sīpolu, baudām un gūstam labumu.

Zaļo sīpolu labvēlīgās īpašības

Interesanti, ka zaļajiem sīpoliem (vai, kā tos vēl dēvē, «spalvas») ir bagātāks sastāvs nekā pašai sulīgajai sīpolu galviņai. Zaļajā sīpola daļā ir daudz B grupas, A, E, K un C vitamīnu, kā arī kālijs, magnijs, fosfors, cinks, hroms, kobalts un silīcijs. Turklāt tie ir bagāti ar ēteriskajām eļļām un flavonoīdiem. Un kam mums šī «Mendeļejeva tabula»?

Pirmkārt, zaļie sīpoli pateicoties ēteriskajām eļļām un flavonoīdiem efektīvi cīnās ar vīrusiem un baktērijām, bet C vitamīns stiprina imūnsistēmu, neļaujot jau iekļuvušiem ienaidniekiem nodarīt nopietnu kaitējumu. Tāpat zaļie sīpoli satur dabīgu antibiotiku kvercetīnu, kas palīdz organismam ātrāk tikt galā ar infekcijām. Ārstu teiktajā zaļie sīpoli ir daudz efektīvāki saaukstēšanās ārstēšanā nekā parastie sīpoli.

Zaļo sīpolu lietošana pozitīvi ietekmē gremošanu — tie uzlabo ēstgribu, stimulē kuņģa sulas izdalīšanos un zarnu peristaltiku. Par zarnu veselību rūpējas šķiedra, kuras zaļajos sīpolos ir vairāk nekā pietiekami.

B grupas vitamīni un magnijs uztur nervu sistēmas normālu darbību, A vitamīns ir noderīgs redzei, bet kālijs veicina asinsspiediena pazemināšanos.

Ne mazāk svarīgi, ka zaļajos sīpolos ir cinks un silīcijs, kas rūpējas par mūsu skaistumu — pirmais atbalsta ādas veselību, bet otrais ir noderīgs nagiem un matiem.

K vitamīns veicina asins recēšanas normalizāciju, bet ar antioksidantu īpašībām bagātais E vitamīns, papildus ādas jaunības uzturēšanai, palīdz arī daudzu nopietnu slimību profilaksē. Zaļo sīpolu lietošana veicina arī holesterīna līmeņa pazemināšanos asinīs, tādējādi aizsargājot asinsvadus no aterosklerozes.

Turklāt zaļajos sīpolos ir karotinoīdi luteīns un zeaksantīns. Šīs vielas ir īpaši noderīgas acīm, jo aizsargā tās no kaitīgā ultravioletā starojuma.

Blaknes un kontrindikācijas

Zaļos sīpolus ieteicams neēst gremošanas trakta slimību saasinājumu periodā. Pie gastrītiem, čūlām, kolītiem un pankreatīta no šī produkta labāk atteikties.

Jābūt piesardzīgiem arī tiem, kuri cieš no paaugstinātas kuņģa skābes. Zaļie sīpoli nav spēcīgs alergēns, taču var izraisīt individuālu nepanesamību, kas izpaužas kā izsitumi un vēdera traucējumi.

Zaļos sīpolus nevajadzētu pārmērīgi lietot cilvēkiem ar nieru un aknu slimībām, kā arī tiem, kuri cieš no astmas. Turklāt jāatceras, ka zaļie sīpoli ir bagāti ar K vitamīnu, kas var palielināt asins recēšanu. Pie trombozes riska no šī produkta labāk atturēties.