Skābētie kāposti — lieliska alternatīva svaigiem dārzeņiem un augļiem. Fermentācijas procesā tie tiek pakļauti laktobaktēriju ietekmei, kas palīdz saglabāt vērtīgās vielas un iegūt jaunas labvēlīgas īpašības. Cik noderīgi ir skābētie kāposti, kādas pozitīvas ietekmes saistītas ar to lietošanu, kad tie var būt kaitīgi un kā pareizi iekļaut šo izcilu produktu uzturā?
Skābēto kāpostu vērtīgās sastāvdaļas
Probiotikas, prebiotikas, postbiotikas
Skābētie kāposti ir funkcionāls pārtikas produkts, kas veicina vairākas organisma funkcijas — pirmkārt, atbalsta zarnu veselību.
Tajos ir probiotiskas baktērijas, prebiotikas, postbiotikas un vitamīni.
Probiotikas ir laktobaktērijas, kas tiek izmantotas fermentācijai. Tās uzlabo zarnu mikrobiotas sastāvu, veicina gremošanu, palīdz samazināt iekaisuma procesus un stiprina imūnsistēmu.
Prebiotikas ir uztura šķiedrvielas, kas kalpo kā barība labvēlīgajiem mikroorganismiem. Tām piemīt sorbētspēja — tās savāc un izvada no zarnām kaitīgas vielas, kā arī uzlabo zarnu motilitāti, kas palīdz tikt galā ar aizcietējumiem.
Postbiotikas ir labvēlīgo baktēriju dzīvības procesu produkti. Pie tiem pieder īsās ķēdes taukskābes, kas pozitīvi ietekmē dažādu orgānu darbību, kā arī organiskās skābes (pienskābe, etiķskābe), kas skābina zarnu vidi, radot optimālus apstākļus aizsargbaktēriju vairošanai un fermentu darbībai.
Vitamīni, minerālvielas un antioksidanti
C vitamīns. 100 g svaigu kāpostu satur 30–40 mg C vitamīna, kamēr 100 g skābēto kāpostu koncentrācija var sasniegt 600 mg. Tādējādi pat neliela šī produkta porcija var pilnībā nodrošināt diennakts C vitamīna vajadzību (90 mg). Askorbīnskābe ir nepieciešama imūnsistēmas, smadzeņu normālai darbībai, tai piemīt spēcīgas antioksidanta īpašības un tā iesaistās kolagēna sintēzē.
K2 vitamīns — viela, ko sintezē labvēlīgās baktērijas; tā stiprina kaulus, uzlabo asins reoloģiskās īpašības un palīdz novērst trombu veidošanos un asiņošanu.
U vitamīns — vitamīnam līdzīgs savienojums, kas pirmo reizi izolēts no kāpostu sulas. Tas sevi pierādījis kā līdzekli gastrītu un čūlu profilaksei, pazemina holesterīna līmeni un paātrina dzīšanas procesus.
B grupas vitamīni (B1, B2, B3) ir svarīgi nervu sistēmas normālai darbībai, vielmaiņas regulācijai un imunitātes uzturēšanai. A vitamīns nepieciešams acu veselībai un ādas jaunībai.
Makro- un mikroelementi, piemēram, nātrijs, kālijs, dzelzs, varš, mangāns, magnijs, cinks un sērs.
Bioflavonoīdi (kemferols, kvercetīns un apigenīns) aizsargā organismu no brīvo radikāļu negatīvās ietekmes.
Skābēto kāpostu lietošanas pozitīvās ietekmes:
Gremošanas uzlabošana
Atbalsts zarnu labvēlīgajai mikrobiotai
Imūnsistēmas stiprināšana
Hipovitaminožu profilakse
Palīdzība svara samazināšanā (100 g — tikai 15 kalorijas!)
Hroniska iekaisuma samazināšana
Sirds un asinsvadu slimību profilakse (pateicoties augstajam antioksidantu saturam)
Organisma detoksikācija
Garīgās veselības atbalsts: produkts tiek izmantots psihobiotiskajās diētās, lai uzlabotu mentālo stāvokli
Osteoporozes profilakse
Vai skābētie kāposti var būt kaitīgi veselībai?
100 g skābēto kāpostu satur 500–600 mg nātrija hlorīda, kura pārpalikums var izraisīt tūskas un paaugstināt asinsspiedienu. Tāpēc cilvēkiem ar hipertensiju jābūt piesardzīgiem attiecībā uz skābēto kāpostu lietošanu un jāuzrauga kopējais sāls daudzums uzturā (ne vairāk par 5 g dienā).
Skābētie kāposti satur tiramīnu — tā līmenis palielinās ilgstošas uzglabāšanas laikā, īpaši siltumā. Organismā tiramīnu noārdīs monoaminoooksidāzes ferments. Tomēr, lietojot monoaminoooksidāzes inhibitorus (MAOI) — noteiktas grupas antidepresantus — tiramīns uzkrājas, kas var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos un galvassāpes. Tādēļ skābētie kāposti ir iekļauti pārtikas produktu sarakstā, ko nedrīkst lietot MAOI terapijas laikā.
Skābētie kāposti arī satur histamīnu — vielu, kas iesaistīta daudzu svarīgu funkcionālu procesu regulācijā, tostarp gremošanā. Histamīna koncentrācija var palielināties alerģisku reakciju laikā. Skābēto kāpostu lietošana var palielināt histamīna slodzi organismā, tāpēc alerģiķiem jābūt piesardzīgiem ar šo produktu, īpaši saasinājuma periodos.
Dažiem cilvēkiem skābēto kāpostu lietošana var veicināt pastiprinātu gāzu veidošanos, kas saistīts ar individuālajām zarnu mikrobiotas īpatnībām (gāzes rodas baktēriju šķelšanas procesā, kas skar šķiedrvielas). Tomēr pētījumi rāda, ka fermentēti kāposti var palīdzēt mazināt uzpūšanos cilvēkiem ar kairinātās zarnas sindromu. Ja gāzu veidošanās ir izteikta, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Ieteikumi skābēto kāpostu lietošanai
Lai gūtu maksimālu labumu un izvairītos no kaitējuma, pietiek lietot no 1 līdz 3 ēdamkarotām skābēto kāpostu dienā. Ja kāpostus ēd vairākas reizes nedēļā, porciju var palielināt līdz 50–100 g.
Skābētos kāpostus var sautēt, pievienot zupām un citiem karstiem ēdieniem, tomēr sildīšana samazina labvēlīgo baktēriju un vērtīgo vielu saturu. Tādēļ vislabāk produktu lietot kā garnējumu vai salātu sastāvdaļu.
Augu eļļas pievienošana uzlabo taukos šķīstošo vitamīnu (A, K2) uzsūkšanos.
Uzglabājiet skābētos kāpostus ledusskapī, un pēc iepakojuma atvēršanas izmantojiet 3–4 dienu laikā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru