Pirms svarīgām tikšanām un randiņiem labāk izvairīties no ēdieniem ar sīpoliem un ķiplokiem! Šie produkti ir pazīstami ar savu nepatīkamo pēcgaršu un smaržu. Bet kas slēpjas aiz šīs parādības?
Vai no šīs smakas var kādā veidā izvairīties? Vai vismaz to noslēpt?
Sīpoli un ķiploki pieder pie vienas ziedaugu augu dzimtas, pazīstamas kā Allium. Tie ir viendīgļlapju augi, kuros ietilpst šalotes sīpoli, zaļie sīpoli, puravs un daudzi citi savvaļas sugu pārstāvji. Jebkura no šo dārzeņu lietošanas atstāj raksturīgu nepatīkamu elpas smaku.
Tā sauktā «ķiploku elpa» ir saistīta ar sēra savienojumiem, kas atrodas Allium augos. Turklāt ķiploki veicina noteiktu mikrobu vairošanos mutes dobuma vidē, kas arī ietekmē nepatīkamo smaku. Tieši tāpēc ķiploku smarža ir asāka nekā sīpolu.
No dažādām ķīmiskajām vielām, kas sastopamas ķiplokos, galvenais vaininieks ir sēra savienojums alilmetilsulfīds. Šis sēraorganiskais savienojums satur divas funkcionālās grupas: alilgrupu un sulfīdgrupu.
Diemžēl daudzi ķiploku savienojumi tiek metabolizēti un nonāk asinsritē. Tā kā asinis cirkulē pa visu organismu, asas smakas sasniedz gandrīz katru tā daļu. Šīs vielas izdalās no organisma caur izelpu vai sviedriem. Tāpēc pēc ķiploku lietošanas elpa var ilgi palikt nesvaiga, un dažkārt smarža var saglabāties uz pirkstiem, pat ja jūs neesat griezis ķiploku.
Kā jūs jau varējāt nojaust, no ķiploku smakas uzreiz pēc ēšanas atbrīvoties neizdosies. Speciālisti iesaka izmantot zobu diegu, mēles skrāperi vai zobu suku, lai noņemtu liekos sēra savienojumus.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru