Kāpēc augļi var būt kaitīgi, bet sviests — veselīgs 0 381

Jo mazāk ēd — jo retāk slimo

Pēdējos gados sabiedriskajā apziņā nostiprinājusies ideja, ka noteiktas superdiētas un superprodukti var pozitīvi ietekmēt veselību un imunitāti. Rezultātā radušies daudzi uztura speciālisti, dietologi un neitrioloģi. Izstrādātas dažādas diētas, programmas un sistēmas. Cilvēki cenšas atrast labumu jaunajos produktos. Tomēr galvenais noteikums hroniskām slimībām, piemēram, hipertensijai, 2. tipa cukura diabētam un locītavu slimībām, ir mērena ēšana. Tas nozīmē — jāēd mazāk. Šo faktu apstiprina daudzi pētījumi, kas veikti dažādās valstīs. Jo lielāka ķermeņa masa, jo grūtāk cilvēkam kustēties, lēnāk norit vielmaiņa, palēninās šūnu atjaunošanās un regenerācija, kas galu galā noved pie biežākām slimībām un dzīves ilguma samazināšanās. Cilvēkiem, kuri patērē vairāk pārtikas, nekā nepieciešams dzīvības uzturēšanai, biežāk attīstās metaboliskas slimības, piemēram, cukura diabēts un aptaukošanās. Daudzi joprojām neapzinās, ka aptaukošanās — arī slimība, kas ir izšķirošs faktors visu metabolisko un pat onkoloģisko slimību attīstībā.

Zināmai sabiedrības daļai, kurai ir liekais svars, vajadzētu kaunēties par to, ka viņi sevi pieveduši šādā stāvoklī. Nepieciešams propagandēt personīgo atbildību par savu veselību. Tā kā mēs pakāpeniski atkāpjamies no rietumu ietekmēm un uzspiesto normu piemēriem (piemēram, bodipozitivitātes, kas aicina pieņemt aptaukojušos cilvēkus tādus, kādi viņi ir), ir svarīgi atzīt: aptaukošanās ir slimība, kas rodas no fiziskās aktivitātes trūkuma un pārmērīgas pārtikas lietošanas. Arī stresa problēmu, ko bieži mēģina „apēst”, lieliski risina fiziskā aktivitāte.

Covid pandēmija skaidri demonstrēja, ka cilvēki ar lieko svaru, kuriem ir hroniskas slimības un kuri vada mazkustīgu dzīvesveidu, daudz biežāk un smagāk pārcieta slimību, sastapās ar komplikācijām un mirst. Izpratne par šo saistību un pareizu lēmumu pieņemšana ir svarīgs solis katram no mums.

Labojam maldīgās priekšstatu

Pastāv daudz nepareizu uzskatu par uzturu. Apskatīsim izplatītākos no tiem.

Ēdiet, kad jūtaties izsalkuši, ne pēc grafika. Pastāv viedoklis, ka ēdienreizes jāveic pēc grafika — noteiktā laikā brokastīm, pusdienām vai vakariņām, nevis tad, kad patiešām rodas izsalkums.

Nenodzerieties pie ēdiena. Negatīvu ietekmi rada kulinārijas programmas, kas visur māca, kā gatavot garšīgāk un vairāk. Mūsdienās ne tikai profesionāli pavāri, bet arī parasti cilvēki ievieto internetā receptes, ēdienus un desertus. Sociālie tīkli ir pilni ar šo saturu. Tas kļuvis par īstu apsēstību.

Pareizi remdējiet izsalkumu. Ēdiet lēnām un rūpīgi košļājiet ēdienu. Tas veicina ātrāku sāta sajūtu, lietojot mazāku daudzumu pārtikas.

Izslēdziet saldos, vienkāršos ogļhidrātus un transtaukus. Ieteicams ierobežot vai izslēgt augļus, jo tie satur fruktozi, kas var būt kaitīga aknām. Vitamīnus un šķiedrvielas labāk iegūt no dārzeņiem.

Samazina uztura kaloriskumu. Mūsdienu cilvēks patērē vairāk kaloriju, nekā nepieciešams viņa organismam.

Minimizējiet dārzeņu termisko apstrādi. Tas pilnībā atbilst termodinamikas uztura principiem.

Dzeriet pēc slāpēm. Tas nozīmē — kad organisms pieprasa šķidrumu, jādzēr. Priekšroka jādod parastajam ūdenim. Tējas un kafija nepalielina imunitāti, tāpat kā ēdiens. Kā palīglīdzekli es ieteiktu uzlējumus no vilkābeles, vērmeļa un mežrozes, kas bagāti ar C vitamīnu.

Vesiet uztura dienasgrāmatu. Tas ir noderīgi gan cilvēkiem ar lieko svaru, gan tiem, kas vēlas kontrolēt savu uzturu. Tas palīdz pārvērtēt savu ēšanu. Pierakstot piezīmju kladē, ko esat apēdis dienā un kādā daudzumā, jau pēc nedēļas var apzināties, ka ēdat nepareizi un nepareizā apjomā. Man bija daudz gadījumu, kad pacients, kurš neietilpst krēslā, apgalvo, ka gandrīz neko neēd. Piedāvājot vest dienasgrāmatu, jau pēc dažām dienām pacients atzīstas: «Paldies, es sapratu, cik „maz” es ēdu…».

Uztura ieteikumi slimību profilaksei

Hipertensija. Stingri izslēgt saldos un ogļhidrātus no uztura. Tas ir ārkārtīgi svarīgi hipertensijas slimniekiem, jo ogļhidrātu gremošanai un uzsūkšanai nepieciešams daudz ūdens, kas var novest pie tūskām, kas hipertensijas pacientam ir īpaši nevēlami. Es iesaku optimālu tauku un olbaltumvielu līdzsvaru uzturā, kas paredz gaļas diētu.

Cukura diabēts. Ieteikumi analogi tiem, kas dotie hipertensijas pacientiem — izvairīties no saldo un ogļhidrātiem. Lai izvairītos no straujām glikozes līmeņa svārstībām, jāsāk nevis ar diētu, bet ar fizisku aktivitāti, lai utilizētu glikozi. Diabēta slimniekiem es ieteiktu palielināt taukainas pārtikas patēriņu. Noderīgi dabiskie piena produkti: sviests, skābais krējums, piens utt.

Locītavu slimības. Galvenais likums: jo mazāka slodze uz locītavām, jo labāk. Tāpēc ieteicams ēst mazāk un lēnāk, kontrolējot svaru. Cilvēkiem ar locītavu problēmām es ieteiktu palielināt olbaltumvielu uzņemšanu, jo kolagēns ir olbaltumviela, no kuras veidotas locītavas un saites. Ļoti noderīgas ir jūras veltes.

Imūnsistēmai. Imunitātes stiprināšanai noder atslodzes dienas. Reizi divās nedēļās vai reizi mēnesī vajadzētu neko neēst, tikai dzert ūdeni. Tas ir labākais veids, kā restartēt imūnsistēmu.

Lai stiprinātu imunitāti, jāpalielina kustība, noejot vismaz 5 kilometru dienā. Fiziskā aktivitāte, piemēram, pastaigas, palielina organisma funkcionālo rezervi. Imunitāte atkarīga no tā, cik efektīvi darbojas asinsrite un cik ātri imūnās šūnas tiek nogādātas uz dažādiem organisma rajoniem. Vietējo imunitāti var stimulēt, periodiski elpojot virs sarīvētā mārrutka saaukstēšanās sezonā. Tas palīdzēs novērst infekcijas iekļūšanu. Vispārējo imunitāti, atkārtoju, stiprina tikai kustība!