Pēdējā laikā arvien acīmredzamāk kļūst, ka svarīgi ir ne tikai tas, ko jūs ēdat, bet arī kad jūs to darāt. Zinātnieki noskaidrojuši, ka viena no efektīvākajām diētām ir tā, kas ļauj ēst 10 stundas dienā, bet atlikušās 14 stundas — gavēt.
To apstiprināja plašs pētījums ZOE Health, ko veica speciālisti no Londonas Karaliskā koledža.
Šis ir lielākais pētījums savā jomā
„Uztura ietekme uz veselību ir atkarīga ne tikai no tā, ko jūs ēdat, bet arī no laika, kad jūs ēdat,” norāda pētījuma dalībniece, doktors Keita Bermingema no Karaliskā koledža. „Laika intervāls, kurā cilvēks ēd, ir ļoti svarīgs — tas var būt labvēlīgs veselībai. Mūsu rezultāti rāda, ka nav nepieciešams ēst nepārtraukti. Daudzi cilvēki jutīsies paēduši un pat varēs zaudēt svaru, ja ierobežos ēšanu desmit stundu logā.”
Šādu secinājumu zinātnieki izdarīja, novērojot 37 545 brīvprātīgos, kas piedalījās pētījumā ZOE Health. Tas ir visaptverošākais pētījums šāda veida. 27 371 cilvēks ar entuziasmu sāka ievērot ēšanas režīmu desmit stundu garumā, bet pārējie veidoja kontrolgrupu. Visaktīvāk piedalījās vecākas sievietes ar nelielu lieko svaru: 78% dalībnieču vidējais vecums bija 60 gadi, bet ķermeņa masas indekss — 25,6.
Pētījums ilga trīs nedēļas, taču daudzi dalībnieki jutās tik labi, ka turpināja ievērot šo režīmu arī pēc tā pabeigšanas. Cilvēki atzīmēja, ka kļuvuši enerģiskāki un laimīgāki, neizjūtot izsalkumu.
Diēta, kas iedvesmojusies no Nobela prēmijas
„Interesanti, ka, lai sasniegtu pozitīvus rezultātus, nav nepieciešams stingri ievērot diētu,” saka doktors Sara Berija no Karaliskā koledžas Dzīves zinātņu un demogrāfijas skolas. „Desmit stundu ēšanas logs, kas izrādījās pieņemams lielākajai daļai, uzlaboja garastāvokli, palielināja enerģiju un neizraisīja izsalkuma sajūtu. Mēs pirmo reizi noskaidrojām, ka tie, kas praktizēja laika ierobežotu ēšanu neregulāri, nesaņēma tādus pašus pozitīvus veselības efektus kā tie, kas ievēroja režīmu pastāvīgi.”
„Šī diēta pieder pie intervāla ēšanas kategorijas, kurā cilvēks lielāko dienas daļu gavē, bet mazāko — ēd,” komentē pētījumu medicīnas zinātņu kandidāts, terapeits un gastroenterologs Konstantīns Spahovs. „Ideālā gadījumā šāda pieeja atbalstītāji iesaka ēšanas logu, kas ilgst 6 vai 8 stundas, bet gavēšanu — attiecīgi 18 vai 16 stundas (saglabāt šādu ēšanas režīmu ir daudz grūtāk). Tomēr pētījums rāda, ka arī vieglāks režīms ar 14 stundu gavēšanu ir efektīvs.”
Praksē 10 stundu logs var tikt koriģēts pēc laika — piemēram, sākt ne no plkst. 9, bet no plkst. 7 vai 8, ja tas ir ērtāk, vai pārcelt uz 10–11 rītā. Galvenais, lai gavēšanas periods būtu vismaz 14 stundas. Šajā laikā ēst nedrīkst, atļauts tikai dzert ūdeni, tēju vai kafiju bez cukura. Tā kā lielākā daļa šī laika sakrīt ar nakts miegu, to ir diezgan viegli pārcelt.
Intervāla diētai ir zinātnisks pamatojums. Tā tika izstrādāta, pateicoties japāņu zinātnieka Ješinori Ošumi pētījumiem, kurš 2016. gadā saņēma Nobela prēmiju par autofāgijas atklāšanu ilgstošā gavēšanā. Šis process ļauj šūnām „apēst” savus bojātos komponentus, kā arī kaitīgas un toksiskas vielas. Rezultātā notiek organisma atveseļošanās, svara samazināšana un pašsajūtas uzlabošana. Gavēšanas periods intervāla diētā ir pietiekams, lai aktivizētu autofāgiju.
Atstāt komentāru