Kāpēc ASV glabā simtiem tūkstošu tonnu siera pazemes raktuvēs? Stāstām 0 67

Šī fenomēna saknes meklējamas 1970. gados, kad pēc ekonomiskās krīzes un inflācijas varas iestādes piešķīra divus miljardus dolāru piena nozares atbalstam, kas noveda pie pārmērīgas ražošanas.

Valsts iegādājās pārmērīgos siera apjomus — produkta, kas ir ērts ilgtermiņa uzglabāšanai, — un novietoja to simtiem noliktavu visā valstī. Tomēr ar laiku radās problēmas: produkcija sāka bojāties, un subsīdijas grauj tirgus mehānismus. 1980. gados daļa krājumu tika novirzīta maznodrošinātām ģimenēm un labdarības organizācijām, taču ne visa produkcija izcēlās ar augstu kvalitāti.

Līdz 1990. gadu sākumam programmu pārtrauca, tomēr 2016. gadā krājumi atkal sasniedza rekordlielus apjomus — gandrīz 1,4 miljardi mārciņu siera palika noliktavās.

Tā sauktās siera alas ir bijušas kaļķakmens raktuvēs, kas ideāli piemērotas produktu uzglabāšanai ar ilgu derīguma termiņu, pateicoties stabilai temperatūrai un mitrumam.

Pārmērīga piena izejvielu ražošana saistīta ar sezonālām pieprasījuma svārstībām un amerikāņu pārtikas politikas īpatnībām. Lai gan krājumu sadale palīdz cīnīties ar pārtikas nenodrošinātību, pārmērības veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas un rada jaunus izaicinājumus tirgum un valsts ekoloģijai.