Daudzi ir pārliecināti, ka gaļas mazgāšana zem tekoša ūdens padara produktu tīrāku. Patiesībā šai rīcībai nav jēgas.
Biotehnoloģe Marija Zolotarjeva paskaidroja krieviem, ka, saskaroties ar ūdens strūklu, gaļai veidojas daudz mazu šļakatu, kas izplatās līdz pusmetra attālumam. Šīs pilītes iznēsā uz galdu, trauku un virtuves piederumu virsmas patogēnās baktērijas — galvenokārt salmonellas un kampilobaktērijas.
«Jāatceras, ka vizuālā gaļas tīrība negarantē tās drošību,» — brīdināja Zolotarjeva.
Šādi mikroorganismi kļūst par nopietnu pārtikas infekciju cēloni, kas izpaužas ar paaugstinātu temperatūru, caureju, nelabumu un citiem tipiskiem kuņģa-zarnu trakta simptomiem.
Saskaņā ar speciālista teikto, atbrīvoties no bīstamajām baktērijām var tikai ar kvalitatīvu termisko apstrādi — vārīšanu, sautēšanu vai cepšanu.
Lai samazinātu inficēšanās risku, speciālists arī ieteica izmantot atsevišķu griešanas dēli un nazi gaļai, mazgāt rokas ar ziepēm pēc tam, kā arī uzglabāt neapstrādātu produktu atsevišķi no gataviem ēdieniem un dārzeņiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru