Lai gan Vācija strauji palielina aizsardzības izdevumus un vēlas kļūt par NATO galveno konvencionālo spēku Eiropā, kontinents vēl ilgi būs atkarīgs no ASV militārajām spējām. Tā intervijā aģentūrai LETA atzina Vācijas Hansa Zeidela fonda Ārlietu un drošības padomes vadītāja Andrea Rotere.
Vācija pēdējos gados būtiski mainījusi savu pieeju drošības politikai un apņēmusies uzņemties lielāku atbildību par Eiropas aizsardzību. Jaunā militārā stratēģija paredz, ka Vācijai jākļūst par spēcīgāko konvencionālo militāro spēku Eiropā un NATO galveno balstu reģionā.
Tomēr tas nenozīmē, ka Eiropa tuvākajā laikā varētu kļūt neatkarīga no Amerikas Savienotajām Valstīm. Pēc Roteres teiktā, vairākās kritiski svarīgās jomās ASV loma joprojām ir neaizstājama.
Runa ir par kodolatturēšanu, stratēģisko izlūkošanu, pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, kā arī tālās darbības precīzo triecienu spējām. Tieši šajās jomās Eiropas valstīm vēl nav pietiekamu alternatīvu.
Pēdējos gados Vācijā vienlaikus pieaugusi izpratne, ka Eiropai jāspēj vairāk rūpēties par savu drošību. Šo noskaņojumu pastiprināja arī Donalda Trampa kritika Eiropas sabiedrotajiem laikā, kad viņš atradās ASV prezidenta amatā.
Eksperte atzina, ka vācieši joprojām uzticas NATO un uzskata transatlantisko aliansi par neaizstājamu. Taču sabiedrībā vienlaikus pieaug atbalsts Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai un lielākai autonomijai.
Šī pieeja jau redzama praksē. Vācija Lietuvā izveidojusi pastāvīgu brigādi, savukārt kopā ar Nīderlandi uzņēmusies NATO spēku komandvadības pienākumus Latvijas un Igaunijas reģionā, tostarp Baltijas jūrā.
Pēc Roteres domām, svarīgākais ir tas, ka aizsardzības politikas pārmaiņas Vācijā vairs nav tikai politiski paziņojumi. Tās pakāpeniski kļūst par daļu no institūciju un sabiedrības domāšanas, padarot šo kursu arvien grūtāk maināmu.
Eksperte arī atzina, ka Vācija ilgstoši nepietiekami ieklausījās Austrumeiropas un Ziemeļeiropas partneru brīdinājumos par Krievijas radītajiem draudiem. Tagad situācijas novērtējums esot būtiski mainījies, un Berlīne vēlas apliecināt, ka sabiedrotie uz to var paļauties.
Vienlaikus Vācija arvien biežāk izvēlas elastīgāku sadarbības modeli, veidojot atsevišķu valstu koalīcijas konkrētu militāro spēju attīstīšanai. Kā viens no perspektīvākajiem formātiem tiek minēts Veimāras trīsstūris starp Vāciju, Franciju un Poliju.
Nozīmīga uzmanība tiek pievērsta arī kosmosa drošībai. Līdz 2030. gadam Vācija šajā jomā plāno ieguldīt vairāk nekā 35 miljardus eiro, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā Francija.
Turklāt Berlīne pirmo reizi atklāti runā ne tikai par savu kosmosa sistēmu aizsardzību, bet arī par spēju aktīvi reaģēt uz apdraudējumiem. Vēl pirms dažiem gadiem šādas diskusijas Vācijā būtu izraisījušas plašas debates, taču sabiedrības attieksme ir kļuvusi daudz pragmatiskāka.
Krievijas karš Ukrainā ir būtiski mainījis Vācijas skatījumu uz drošību, un šīs pārmaiņas, pēc Roteres vērtējuma, kļūst arvien noturīgākas. Vienlaikus Vācija uzsver, ka Eiropas drošības stiprināšana nav alternatīva NATO, bet gan veids, kā padarīt aliansi kopumā spēcīgāku.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru