Kardioloģe skaidro, kā bezalkoholiskais alus var būt noderīgs un kam tas var kaitēt 0 175

Bezalkoholiskais alus jau sen vairs netiek uztverts tikai kā parastā alus aizstājējs. Daži pētījumi liecina, ka tam patiešām var būt noteiktas veselībai labvēlīgas īpašības. Tomēr speciālisti atgādina, ka ieguvums ir atkarīgs no patērētā daudzuma, dzīvesveida un cilvēka veselības stāvokļa.

Medicīnas zinātņu kandidāte, kardioloģe Irina Vasiļjeva savā Telegram kanālā skaidrojusi, kādus ieguvumus var sniegt bezalkoholiskais alus un kāpēc nevajadzētu aizmirst arī par tā trūkumiem.

Var palīdzēt atjaunoties pēc treniņa

Pēc speciālistes teiktā, bezalkoholiskais alus daudzējādā ziņā atgādina sporta izotoniskos dzērienus.

Tajā esošo šķīstošo vielu koncentrācija ir tuva asins plazmai, savukārt elektrolīti un ogļhidrāti palīdz atjaunot ūdens un sāļu līdzsvaru pēc fiziskas slodzes.

Kardioloģe atsaucas uz pētījumu, kurā tika salīdzināta parastā ūdens, alkoholiskā un bezalkoholiskā alus ietekme uz sportistiem. Labākos rezultātus elektrolītu līdzsvara uzturēšanā uzrādīja tieši bezalkoholiskais alus.

Turklāt, atšķirībā no alkoholiskā analoga, tas neveicina organisma atūdeņošanos.

B grupas vitamīnu avots

Ražošanas procesā dzērienā saglabājas daļa ūdenī šķīstošo vitamīnu.

Pētījumi liecina, ka bezalkoholiskais alus satur bioloģiski pieejamus B grupas vitamīnus, tostarp biotīnu, folātus un pantotēnskābi.

Lai gan dzēriens nevar aizstāt pilnvērtīgu uzturu, tas var kalpot kā papildu avots dažām organismam svarīgām vielām.

Ieguvums zarnu veselībai

Vēl viena bezalkoholiskā alus priekšrocība ir iesalā un apiņos esošie polifenoli.

Šīm vielām piemīt prebiotiskas īpašības, un tās veicina labvēlīgo zarnu baktēriju attīstību.

Pētījumi rāda, ka polifenoli palīdz palielināt zarnu mikrobioma daudzveidību un veicina veselīgas zarnu barjeras saglabāšanu.

Ir arī trūkumi

Neraugoties uz pozitīvajām īpašībām, bezalkoholisko alu nevar uzskatīt par ideālu dzērienu.

Tas satur ogļhidrātus un tam ir samērā augsts glikēmiskais indekss. Tāpēc cilvēkiem ar lieko svaru, ogļhidrātu vielmaiņas traucējumiem vai mazkustīgu dzīvesveidu to ieteicams lietot mēreni.

Turklāt dietoloģe Jeļena Pareckaja atgādina, ka šo dzērienu nevar saukt par pilnībā bezalkoholisku.

Lielākajā daļā bezalkoholiskā alus šķirņu ir neliels etanola daudzums — parasti līdz 0,5%. Salīdzinājumam, līdzīgs alkohola daudzums var būt arī kefīrā.

Paša bezalkoholiskā alus kaloriju daudzums nav īpaši augsts, tomēr problēmas bieži rada uzkodas, kas tiek lietotas kopā ar šo dzērienu. Čipsi, sāļās uzkodas un trekni produkti būtiski palielina kopējo uzņemto kaloriju daudzumu.

Drošības ilūzija

Psihiatre-narkoloģe Marina Kaļužnaja uzskata, ka viena no galvenajām bezalkoholiskā alus problēmām ir maldinošas drošības sajūtas radīšana.

Cilvēks šo dzērienu uztver kā pilnīgi nekaitīgu un tādēļ var izdzert ievērojami vairāk, nekā sākotnēji plānojis. Rezultātā tā lietošana var kļūt regulāra un nekontrolēta.

Speciāliste uzsver, ka pat neliels etanola daudzums pārmērīgas lietošanas gadījumā organismam nekādu labumu nesniedz.

Bezalkoholiskais alus patiešām var sniegt zināmus ieguvumus veselībai — palīdzēt atjaunoties pēc fiziskas slodzes, kalpot par papildu B grupas vitamīnu avotu un veicināt zarnu mikrobioma veselību. Tomēr to nevajadzētu uzskatīt par pilnīgi nekaitīgu dzērienu. Ņemot vērā ogļhidrātu saturu, nelielo alkohola daudzumu un pārmērīgas lietošanas risku, bezalkoholisko alu labāk uztvert kā neregulāru alternatīvu parastajam alum, nevis dzērienu ikdienas lietošanai.