Armēnijā notiek parlamenta vēlēšanas 0 83

Galvenie jautājumi ir Armēnijas turpmākās attiecības ar kaimiņvalstīm Azerbaidžānu un Turciju, kā arī Armēnijas attieksme pret Krieviju un Rietumiem.

Vēlēšanās piedalās 17 partijas un divi politiskie bloki, kas cīnās par nepilnu 2,5 miljonu armēņu vēlētāju balsīm un 101 parlamenta deputāta vietu.

Premjerministrs Nikola Pašinjans un viņa pārstāvētā partija "Pilsoniskais līgums" cer uz spēcīgu mandātu, un vairums sabiedriskās domas aptauju un ekspertu prognozē uzvaru "Pilsoniskajam līgumam".

Pašinjans raksturojis šīs vēlēšanas kā izvēli starp ilgstošu mieru ar Azerbaidžānu un atgriešanos pie kara. Pašinjans centies mazināt Armēnijas atkarību no Maskavas, kas nepalīdzēja Armēnijai konfliktā ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahu, un veidot ciešākas attiecības ar Rietumiem, tostarp virzīt Armēniju uz dalību Eiropas Savienībā (ES). Viņš vairākkārt runājis par nepieciešamību pēc līdzsvarotas ārpolitikas, kas nodrošinātu Armēnijai labas attiecības gan ar Savienotajām Valstīm un Eiropu, gan ar Krieviju, kā arī ar reģionālajām lielvarām, piemēram, Turciju un Irānu.

Pašinjans vēlēšanās kandidē uz trešo pilnvaru termiņu, un uzvaras gadījumā viņš kļūs par vienīgo līderi Armēnijā pēc 1991. gada, kas pie varas noturējies vairāk nekā desmit gadus.

"Mēs pieņemsim jebkuru tautas izdarīto izvēli," pēc nobalsošanas vēlēšanu iecirknī Erevānā žurnālistiem sacīja Pašinjans. Viņš norādīja, ka pēc vēlēšanām Armēnija turpinās īstenot līdzsvarotu ārpolitiku, uzsverot, ka "nav nekādas runas par izvēli" starp Krieviju un Rietumiem. Taču faktiski tieši tāda ir izvēle, jo Armēnijas opozīcijā dominē partijas, kas atbalsta spēcīgāku attiecību veidošanu ar Krieviju.

Armēnija un Krievija tehniski joprojām ir sabiedrotās, taču Krievija, daudz neslēpjoties, centusies ietekmēt Armēnijas politiku un vēlēšanas, tostarp diktators Vladimirs Putins vairākkārt norādījis, ka "krīze" Ukrainā sākusies ar situāciju, kurai līdzīga šobrīd ir vērojama Armēnijā. Proti, ar vēlmi pievienoties ES un attālināties no Maskavas.

Tuvojoties vēlēšanām, Krievija pastiprināja spiedienu uz Armēniju, cita starpā noteica ierobežojumus importam no Armēnijas.

Saskaņā ar "Reuters" un tīmekļa izdevuma "The Insider" informāciju pērn oktobrī Kremlis izveidoja īpašu struktūru "Stratēģiskās sadarbības un partnerības direktorāts", lai pārraudzītu ietekmes operācijas Armēnijā. "Reuters", atsaucoties uz avotiem, maija beigās arī ziņoja, ka Krievijas amatpersonas apspriež plānu nosūtīt Krievijā dzīvojošos Armēnijas pilsoņus uz dzimteni, lai viņi parlamenta vēlēšanās balsotu par Pašinjana konkurentiem. Armēnijas premjerministra administrācijas vadītāja vietnieks videoierakstā sacīja, ka Krievijas iestādes apmaiņā pret kukuļiem pieprasa balsot par uzņēmēja Samvela Karapetjana partiju "Stiprā Armēnija". Karapetjanam ir ciešas saites ar Krieviju.

Tikmēr Pašinjans ir saņēmis atbalstu no ASV prezidenta Donalda Trampa, Francijas prezidenta Emanuela Makrona un citiem Rietumu līderiem, un ASV valsts sekretārs Marko Rubio maijā apmeklēja Erevānu, lai parakstītu divpusēju sadarbības līgumu ar Armēniju.

"Stiprā Armēnija" atbalsta ciešāku attiecību veidošanu ar Krieviju un apsūdzējusi Pašinjanu mēģinājumos izraisīt karu ar Krieviju. Partijas līderis Karapetjans atrodas mājas apcietinājumā pēc publiska atbalsta paušanas sazvērestībai gāzt premjerministru, kurā bija iesaistīti ar savām prokrieviskajām tendencēm pazīstamie Armēnijas Apustuliskās baznīcas locekļi. Viņam priekšvēlēšanu kampaņu vadīt palīdzēja brāļadēls Naregs Karapetjans.

Armēnijas lielāko opozīcijas frakciju "Armēnijas alianse" vēlēšanās vada eksprezidents Roberts Kočarjans, kurš bijis arī Kalnu Karabahas prezidents. Arī viņš apsūdzējis Pašinjanu Armēnijas un Krievijas attiecību graušanā.

Vēlēšanās kandidē arī prokrieviskā uzņēmēja Gagika Carukjana vadītā partija "Plaukstošā Armēnija".

Šīs partijas ir arī asi kritizējušas Pašinjanu par mēģinājumu normalizēt attiecības ar Azerbaidžānu. Pagājušā gada augustā Pašinjans, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Tramps Baltajā namā parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā Armēnija un Azerbaidžāna apņēmās virzīties uz miera līgumu.

2023. gadā Azerbaidžāna sagrāba etnisko armēņu anklāvu Kalnu Karabahu, kas lika Armēnijai smagi vilties Krievijā, kuras drošības garantijas izrādījās tukši vārdi, un Pašinjana valdība pēc sagrāves karā mainīja savu perspektīvu un uzsver, ka valsts attīstībai ir nepieciešams miers ar Azerbaidžānu un robežu atvēršana arī ar Turciju. Tāpēc Pašinjana politika būtībā paredz formālu atteikšanos no Kalnu Karabahas miera vārdā.