Neuzlejiet tējas maisiņu ar verdošu ūdeni — vēl četri drošas tējas baudīšanas noteikumi 0 46

Vai esat kādreiz domājuši par materiāliem, no kuriem izgatavoti tējas maisiņi, un par vielām, kas var izdalīties, tos pārlejot ar karstu ūdeni? Arvien vairāk pētījumu liecina, ka mikroplastmasas un dažādu ķīmisku savienojumu iedarbība var būt saistīta ar hroniskiem iekaisuma procesiem un vielmaiņas traucējumiem, norāda ārste Ksenija Nečajeva.

No kā izgatavo tējas maisiņus

Klasiski tējas maisiņiem būtu jābūt izgatavotiem no papīra. Taču praksē daudzi ražotāji izmanto materiālu maisījumus — piemēram, papīru ar termiski apstrādātām šķiedrām, poliesteru, neilonu vai polipropilēnu. Šie plastmasas komponenti palīdz maisiņiem saglabāt formu un neizjukt verdošā ūdenī.

Jo lielāks plastmasas saturs maisiņā, jo lielāka iespēja, ka karstā ūdenī tas var izdalīt mikroplastmasas daļiņas. Tās ne vienmēr var pamanīt, jo dzēriena garša un aromāts var nemainīties, taču tas padara problēmu grūtāk pamanāmu.

Makgila Universitātes pētījumā konstatēts, ka viens neilona tējas maisiņš var izdalīt dzērienā līdz pat vairākiem miljardiem mikroplastmasas un nanoplastmasas daļiņu. Projektā PlasticHeal un citos Eiropas pētījumos secināts, ka šādas sīkas daļiņas var šķērsot zarnu barjeru, nonākt asinīs un limfā, kā arī uzkrāties aknās, liesā un zarnās.

Zinātnieki mikroplastmasas ietekmi saista ar hroniskiem iekaisuma procesiem, imūnsistēmas darbības traucējumiem, hormonālās sistēmas nelīdzsvarotību, kā arī reproduktīvās veselības problēmām un iespējamiem DNS bojājumiem ilgtermiņā. Šī tēma tiek aktīvi pētīta starptautiskā līmenī.

Bīstamas ķīmiskās vielas tējas maisiņos

Papildus plastmasai tējas maisiņu ražošanā var tikt izmantotas arī vielas, kas palielina materiāla izturību un termonoturību. Piemēram:

PFOA (perfluoroktānskābe) — toksisks savienojums, kas pētījumos saistīts ar iespējamiem onkoloģiskiem un endokrīnās sistēmas traucējumiem. Agrāk to izmantoja dažādos iepakojuma materiālos un nepiedegošos pārklājumos, un tas ir konstatēts arī dažos tējas maisiņu paraugos;

balinātāji, līmes un krāsvielas — šīs vielas var nonākt materiālā papīra ražošanas procesā. Parasti to daudzums ir neliels, taču regulāra iedarbība var palielināt kopējo ķīmisko slodzi uz organismu, īpaši pie augstām uzlējuma temperatūrām.

Mīti un regulatoru nostāja

Ražotāji bieži norāda, ka tējas maisiņos izmantotie materiāli ir pārtikai droši. Daļa produktu patiešām atbilst drošības prasībām, īpaši tie, kas izgatavoti no kvalitatīvas celulozes.

Tomēr pētījumi rāda, ka rezultāti dažādu ražotāju produktiem var būt ļoti atšķirīgi. Tāpēc zinātnieki uzskata, ka vēl ir pāragri izdarīt viennozīmīgu secinājumu par pilnīgu drošību. Pētījumi šajā jomā turpinās, un interese par tēmu pieaug.

Kā mazināt riskus

• izvēlieties papīra tējas maisiņus bez plastmasas tīklojuma;

• pievērsiet uzmanību marķējumam, piemēram, “unbleached” vai “bez termiskās līmēšanas”;

• izvairieties no plastmasas piramīdas formas maisiņiem — tie bieži ir izgatavoti no neilona;

• dodiet priekšroku beramajai jeb liellapu tējai;

• izmantojiet metāla vai stikla tējas sietiņus, kas ir droši un atkārtoti lietojami;

• neaplejiet tējas maisiņu ar verdošu ūdeni (100 °C) — nedaudz zemāka temperatūra, ap 85–90 °C, var samazināt daļiņu izdalīšanos.

Svarīgi atcerēties, ka problēma neattiecas tikai uz vienu tējas tasi. Pēc izmantošanas tējas maisiņos esošā mikroplastmasa var nonākt vidē — augsnē un ūdenī — un saglabāties tur ilgstoši. Katrs plastmasas maisiņš ir neliels, bet reāls piesārņojuma avots.

Tāpēc drošākais risinājums bieži ir apzināta izvēle — izmantot dabīgus papīra maisiņus vai izvēlēties beramo tēju.