Kas ir vējā ripojošie augi? 0 62

Kačims, bijurguns, ķermek, rezaks un daži sīpolu veidi — visi šie augi, kas pieder dažādām botāniskām sugām, apvienojas zem nosaukuma vējā ripojošie augi. To kopīgā iezīme ir tā, ka, dzīvojot tuksnešainajos un pus­tuksneša reģionos, līdz veģetācijas beigām tie iegūst īpatnēju bumbuļu formu no savītušiem zariem. Šīs bumbas, ko paceļ vējš, var pārvietoties lielos attālumos, ceļā izkaisot augu sēklas.

Viens no šādiem «ceļotājiem» ir Maksimoviča rabarbers. Pirmajos pavasara siltajos staros no zemes izaug lielas lapas, un drīz parādās sārti, zaraini stublāji, kas pēc 2–3 dienām zied ar sīkiem, aromātiskiem ziediem. Laika gaitā lapas kļūst vēl lielākas, vienlaikus gar malām cieši pieguļot pie zemes. No pirmā acu uzmetiena lapas tuksneša apstākļos var šķist lieks elements, tomēr tieši pateicoties tām augs nodrošina sevi ar ūdeni — tās darbojas līdzīgi polietilēna plēvei siltumnīcā. Lapu ārpuse ir pārklāta ar vaska kārtu, kas kavē mitruma iztvaikošanu, savukārt ūdens no augsnes, kondensējoties lapas apakšpusē, tiek tajā uzsūkts.

Pēc ziedēšanas rabarberā veidojas sarkanbrūnas sēklas. Drīz sakņu kakls izžūst, un vēja aizpūstā bumba sāk savu ceļojumu pa tuksnesi. Interesanti, ka vietā, kur tā auga, paliek kailas vietas — ne miņas zālei, it kā apburts aplis. Iespējams, rabarbera lapās ir spēcīgas herbicīdvielas, ar kuru palīdzību augs vada «ķīmisku karu» ar kaimiņiem, nevēloties dalīt ierobežotos mitruma krājumus tuksnesī.