Alkohola lietošana savvaļā: kā dzīvnieki lieto alkoholiskos dzērienus 0 57

Alkohols patīk ne tikai cilvēkiem. Piemēram, Ziemeļamerikas svīres ir tik aizrautīgas par fermentētajiem Brazīlijas piparu koka augļiem, ka bieži lido apreibušas un ietriecās logos, kas beidzas ar to nāvi. Šo putnu asinīs alkohola līmenis var sasniegt gandrīz 0,1 procentu.

Kādi dzīvnieki lieto alkoholu?

Savā grāmatā «Piedzērušās mušas un apreibinātie delfīni» biologs Onē R. Pāgans dalās stāstos par to, kā dzīvnieki kļūst piedzērušies, vienlaikus uzsverot, ka viņš nav par narkotiku lietošanu… pat nelielās devās.

Viņš sāk ar visizplatītāko narkotiku — alkoholu. Dabas novērotāji gadsimtiem ilgi fiksējuši tā ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem, un Čārlzs Darvins savā darbā «Cilvēka izcelsme» aprakstīja, kā ziemeļaustrumu Āfrikas babuīnus var pievilināt slazdā, izmantojot alu. Viņš arī norādīja, ka pēc brendija lietošanas zirnekļpērtiķis «vairs nekad to nepieskarsies, un tādējādi viņa ir saprātīgāka par daudziem cilvēkiem».

No grāmatas izriet, ka arī bites neizvairās no alkohola, taču tām pret to ir stingras normas. Ja darba bite, atgriežoties stropā, ir piedzērusies no fermentēta nektāra, to neielaiž un uzreiz nogalina, saplosot gabalos.

Grāmatā arī apskatīts, kā dzīvnieki lieto narkotikas ne vien izklaides nolūkos — biologs skaidro daudzus iemeslus, kāpēc tie to dara. Dažkārt tas ir nepieciešams ārstēšanai, piemēram, ar arktisko zivi, kas vielmaiņas procesā ražo etanolu, lai tiktu galā ar zemām temperatūrām; dažkārt tas ir evolūcijas nejaušība, kā ar pērtiķiem, kurus pievelk alkohols.

Dažkārt nav skaidrs, vai apreibums ir apzināts vai kaut kas, par ko dzīvnieks vēlāk var nožēlot. Piemēri ir jaguāri, kuri ēd vīnogulāju lapas ar halucinogēniem un kļūst neparasti rotaļīgi, un 18. gadsimta zirgi, kuri sausuma laikā ēdot sarančus kļuva bīstami nestabili.