Daudzi zina, ka sūna aug koka ziemeļu pusē, kas ļauj orientēties mežā. Tomēr vai šis novērojums ir universāls? Ekologi brīdina par nepieciešamību uzmanīties, izmantojot augus kā navigatorus.
Gadsimtiem ceļotāji un pētnieki ir izmantojuši dabas orientierus navigācijai: zvaigznes debesīs, vēja virziens un, protams, sūna. Vispārpieņemtais viedoklis vēsta, ka sūna aug tikai koka ziemeļu pusē, kas ļauj viegli noteikt pasaules puses, ja esat pazudis mežā. Keitlin Fong, ekoloģe no Kalifornijas Universitātes, neapstrīd šo viedokli. Viņa norāda, ka sūna dod priekšroku mitriem un ēnainiem apstākļiem, citādi tā ātri izžūst. Kustoties no ekvatora uz ziemeļiem, saules stari no dienvidiem sasniedz zemes virsmu leņķī, nevis vertikāli. Rezultātā objektu ziemeļu puse saņem mazāk gaismas un paliek ēnā.
Tomēr šis noteikums attiecas tikai uz ziemeļu puslodi. Dienvidu puslodē situācija ir pretēja: saules stari pārsvarā apgaismo ziemeļu pusi. Piemēram, Austrālijā sūna pārsvarā aug koku dienvidu pusē. Arhitektiem ir svarīgi to ņemt vērā, projektējot ēkas, lai logi vērstos uz gaišo pusi, norāda Fong.
Tomēr uz augiem pilnībā paļauties nevajadzētu. Sūnai nav sakņu un asinsvadu sistēmas ūdens un minerālvielu transportēšanai, kas padara to viegli pakļautu mitruma zudumam — tieši tāpēc tā dod priekšroku ēnainām vietām. Tomēr dabā daudzi faktori var radīt ēnu un paaugstinātu mitrumu, kas ļauj sūnai augt dažādos virzienos pat blīvā mežā. Tāpēc pilnībā atteikties no kompasa nevajadzētu. Ja tomēr esat apmaldījies, saprātīgi ir apskatīt iespējami vairāk koku un noteikt, kur visbiežāk sastopama sūna un vai tā nav ēnā no citiem meža objektiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru