Daudzi uzskata, ka viscietākās koksnes sugas ir ozols vai hikorija. Tomēr pēc Janka skalas tās pārspēj citas sugas, kurām ir vēl lielāka izturība un blīvums.
Janka skala mēra spēku, kas nepieciešams, lai iedzītu tērauda lodīti koksnē uz pusi, un ļauj objektīvi novērtēt materiāla cietību.
Viens no pasaules rekordistiem ir bakauts, jeb "dzelzs koks". Tā blīvums sasniedz 1,4 g/cm³, bet cietība ir apmēram 20 000 ņūtonu, kas ievērojami pārsniedz ierasto sugu rādītājus. Šis materiāls ir ārkārtīgi nodilumizturīgs, izturīgs pret puvi un kaitēkļiem, tāpēc to izmanto tur, kur nepieciešamas ekstrēmas slodzes, piemēram, tiltu būvniecībā.
Vēl viens čempions ir buloka koks, kas aug Austrālijā. Tam ir blīva struktūra un cietība līdz 16 740 ņūtonu pēc Janka skalas. Pateicoties šīm īpašībām, buloks ir populārs elitāro grīdas segumu, mēbeļu un nažu rokturu ražošanā.
Neatpaliek no tiem arī letterhout, jeb "čūsku koks", no Dienvidamerikas tropu mežiem. Tā cietība ir apmēram 15 580 ņūtonu, un unikālā tekstūra atgādina čūskas ādu. Letterhout tiek novērtēts par nodilumizturību un ilgmūžību.
Eiropā īpašu vietu ieņem gārbs ar blīvumu 800–830 kg/m³ un cietību 4200–4500 ņūtonu. To plaši izmanto parketa un instrumentu rokturu ražošanā. Augstas cietības rādītājiem arī ir akācija un kļava — līdz 4800 ņūtonu. Ozols, neskatoties uz konkurenci, paliek uzticamības un izturības simbols.
Atstāt komentāru