Gandrīz katrai Eiropas valstij ir savi raksturīgie Lieldienu konditorejas izstrādājumi. Itālijā tie ir panettone, colomba un kūka Pasqualina, Anglijā — karstās krusta bulciņas un Simnel kūka, Polijā — mazurek, Grieķijā — Lieldienu pītā maize ar krāsotām olām, Maltā — figolli. Taču par viena deserta — ruma bābas — izcelsmi joprojām strīdas trīs valstis: Polija, Francija un Itālija.
Šis gaisīgais, sīrupā mērcētais rauga deserts ar cukura glazūru pirmo reizi parādījās jau XVII gadsimtā. Tā vēsturi pavada gan leģendas, gan dažādas kulināras interpretācijas.
No karaļa kaprīzes līdz jaunam desertam
Viena no populārākajām leģendām saistīta ar Polijas karali Staņislavu Leščinski. Viņam reiz pasniedza kugelhopf — tolaik populāru Austrijas izcelsmes saldo maizi. Neapmierināts ar tās sausumu, karalis to, kā stāsta, aizsvieda prom.
Blakus atradās pudele ar rumu vai Madeiras vīnu, kas apgāzās un samitrināja kūku. Par pārsteigumu visiem, deserts kļuva ievērojami maigāks un sulīgāks. Šis nejaušais atklājums kļuva par sākumpunktu jaunam desertam — mīklu sāka regulāri mērcēt alkoholiskā sīrupā, pievienojot arī rozīnes un citrusaugļu miziņu.
Franču izsmalcinātība
Vēlāk recepte nonāca Francijā kopā ar karaļa meitu Mariju, kura kļuva par Francijas karalieni. Parīzē deserts piedzīvoja būtiskas pārmaiņas — tas ieguva izteiktāku formu un izsmalcinātāku pasniegšanas veidu.
Slavenais gastronoms un konditors Žans Antelms Brijā-Savarēns pilnveidoja recepti, pievienojot krēmu, aprikožu konfītūru un ogas. Tā radās franču versija — baba au Savarin, kas kļuva par klasisku franču konditorejas piemēru.
Itālijas versija
Tomēr arī itāļi uzskata ruma bābu par savu desertu. Neapolē tā tiek uzskatīta par vietējo simbolu jau kopš XIX gadsimta, un tās recepte ir iekļauta profesionālajās konditorejas grāmatās.
Pastāv versija, ka deserts Itālijā nonācis caur Mariju Karolīnu — Marijas Antuanetes māsu, kura apprecējās ar Neapoles karali. Dienviditālijā ruma bābu bieži mērcē ne tikai rumā, bet arī limoncello, padarot tās garšu vēl izteiksmīgāku.
Tradicionāli šo desertu bagātīgi piesūcina ar sīrupu, un tas bieži tiek uzglabāts šķidrumā, lai saglabātu mitrumu un garšas intensitāti.
Strīds bez vienas atbildes
Ruma bābas izcelsmes stāsts ir spilgts piemērs tam, kā kulinārijas tradīcijas veidojas dažādu kultūru ietekmē. Polija piedāvā leģendāro sākumu, Francija — izsmalcinātu attīstību, bet Itālija — spilgtu un dzīvu tradīciju.
Tieši šī daudzveidība padara ruma bābu par vienu no interesantākajiem Eiropas desertiem — ar garšu, kurā savijas vēsture, nejaušība un kulinārā meistarība.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru