Ir daudz mītu par to, kurus produktus nevajadzētu kombinēt. Piemēram, tradicionālas kombinācijas, piemēram, burkāns ar kāpostu vai tomāti ar gurķiem, šodien tiek uzskatītas par novecojušām. Bet vai tas tiešām tā ir? Kā radīt patiesi garšīgus salātus un kas tos var sabojāt?
Izvairieties no šīm izplatītajām kļūdām, gatavojot salātus
1. Veidojot ēdienu, nepārspīlējiet ar sastāvdaļu daudzumu. Pievienojiet produktus pa vienam un regulāri pagaršojiet, lai saprastu, ko vajadzētu izlaist.
2. Aizstājiet grauzdiņus un maizes drupačas ar riekstiem — tie ir lielisks olbaltumvielu un veselīgo tauku avots.
3. Neapdressējiet salātus ar mērci pirms riekstu pievienošanas, lai tie saglabātu kraukšķīgo struktūru.
4. Ja grauzdiņi tomēr nepieciešami, pievienojiet tos tikai pašā beigā, citādi tie kļūs mīksti no dārzeņu mitruma.
5. Nepievienojiet salātiem svaigu sīpolu tūlīt pēc sagriešanas. Labāk iemērciet to aukstā ūdenī desmit minūtes vai viegli apberiet ar sāli, lai mīkstinātu asi garšu un smaku.
6. Ilgi neuzglabājiet vienkāršus dārzeņu un augļu salātus, jo tie zaudēs tekstūru. Šādus ēdienus gatavojiet tieši pirms pasniegšanas un lietojiet uzreiz.
7. Salātu lapas labāk plēst ar rokām, nevis sagriezt — tas palīdz saglabāt vairāk mitruma un aromāta.
8. Ne visus salātus vajadzētu apsmērēt ar mērci tūlīt pēc sagriešanas. Daži, piemēram, siļķe zem kažoka, drīkst iesūkties ar mērci, kamēr citiem, piemēram, tomātu salātiem, labāk nav pievienot mērci iepriekš, citādi tie kļūs ūdeņaini.
9. Sastāvdaļām jābūt vienāda izmēra, lai katrā porcijā būtu visi elementi.
10. Neizlejiet nezināmu mērci gatavam ēdienam, ja neesat pārliecināts par tās garšu. Vispirms pamēģiniet tajā iemērkt galvenās sastāvdaļas, lai saprastu, vai tā der.
11. Izvairieties no mitru produktu izmantošanas. Rūpīgi nosusiniet dārzeņus, augļus un zaļumus ar papīra dvieli: liekais mitrums var sabojāt garšu un padarīt ēdienu ūdeņainu.
Vai noteiktu sastāvdaļu kombinācija var kaitēt veselībai?
Salāti ir garšu simfonija: vieglā kraukšķīgā valrieksta rūgtums, krēmīgā maigā siera sāļums, eksotiskā augļa saldums... Tomēr daudzi jautā, vai dažus produktus drīkst apvienot, neradot gremošanas problēmas. Lielākoties — var.
Tomēr organisma reakcija uz dažādām kombinācijām var būt individuāla. Dažiem piens ar gurķi tiek labi sagremots, bet citam var kļūt slikti no ierastā vinegreta.
Ir kombinācijas, kas patiešām var izraisīt diskomfortu kuņģī:
* Skābi-saldie augļi un jebkādi dārzeņi: apelsīns ar burkānu, ananāss ar kartupeli, granātābols ar kāpostu.
* Produkti ar dažādiem olbaltumvielu veidiem: lēcas ar olām, zirņi ar zivīm, turku zirņi ar gaļu.
* Augļi ar lielu olbaltumvielu un cietes saturu: avokado ar ābolu, kivi ar banānu.
Lai gan pareizas kombinēšanas idejas ir senas un tiek atbalstītas ajūrvēdā, tradicionālā zinātne tās apstrīd.
Mīts Nr. 1. Organisms nespēj sagremot jauktu pārtiku.
Tas nav taisnība. Ir pierādīts, ka daudzi produkti satur ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas dažādās proporcijās. Piemēram, gaļa tiek uzskatīta par olbaltumvielu produktu, bet pat liesā gaļa satur taukus. Tāpēc nevajadzētu uztraukties, ka organismam būs jāizvēlas starp dažādu uzturvielu sagremošanu. Gremošanas sistēma vienmēr strādā daudzuzdevumu režīmā.
Mīts Nr. 2. Nepareizas produktu kombinācijas rada nepiemērotu pH gremošanas fermentiem un var izraisīt kuņģa traucējumus.
Tas nav pareizi. Patērēšana šķietami sārmainu vai skābu produktu maz ietekmē gremošanas sistēmas pH. Zinātnieki ir pierādījuši, ka, lietojot ļoti skābu vai sārmainu pārtiku, organisms regulē gremošanas sulu daudzumu, lai uzturētu nepieciešamo pH līmeni.
Mīts Nr. 3. Neatbilstoši produkti rūgst un sadalās kuņģī, radot kaitīgās baktērijas.
Daži domā, ka tieši tāpēc tos nevajadzētu ēst kopā: it kā “nesaderīgie” produkti rūgs un veicinās kaitīgu baktēriju rašanos. Tomēr augstā kuņģa skābība iznīcina iekļuvušos mikroorganismus un ierobežo pārmērīgu baktēriju vairojumu. Arī tas ir pierādīts.
