Pārtikas gatavošana var izraisīt vērtīgo vielu zudumu produktos. Lai samazinātu šos zudumus, uztura eksperti iesaka ievērot noteiktas rekomendācijas.
Par vissaudzīgāko zivju pagatavošanas veidu tiek uzskatīta vārīšana vai tvaicēšana ar garšaugu pievienošanu. Gaļu, tostarp vistu, labāk cept cepeškrāsnī vai gatavot uz grila bez eļļas.
Fritēšana negatīvi ietekmē dārzeņus, jo šī metode iznīcina lielāko daļu vērtīgo vielu. Par optimālām siltumapstrādes metodēm uzskata cepšanu cepeškrāsnī un tvaicēšanu. Interesanti, ka daži dārzeņi pēc siltumapstrādes var saturēt vairāk vitamīnu nekā svaigi. Piemēram, biete un rapa pēc pagatavošanas kļūst veselīgākas.
Graudaugi, kas satur augu olbaltumvielas, aminoskābes, vitamīnus un minerālvielas, jāvāra lēni un ilgstoši, izvairoties no vārīšanas. Tāpat var izmantot gaļas vai vistas buljonu gatavošanai. Tomēr šis noteikums neattiecas uz ātri gatavojamām putrām, kurās ir daudz vienkāršo ogļhidrātu — to vērtība neatkarīgi no gatavošanas veida nepalielinās.
Turklāt gatavojot pārtiku, jāņem vērā vairāki vispārīgi ieteikumi produktu apstrādē:
* neatstāt dārzeņus, zaļumus, augļus un ogas ūdenī pirms gatavošanas;
* atkausēt zivis un gaļu pakāpeniski, izvairoties no mikroviļņu krāsns un līdzīgām metodēm;
* garšot dārzeņu salātus tikai pirms pasniegšanas;
* uzglabāt produktus, kas bagāti ar B vitamīniem, hermētiskos traukos un iepakojumos;
* piemērot minimālu siltumapstrādi, lai saglabātu ūdenī šķīstošos vitamīnus.
