Indiāņi.
Saskaņā ar vēsturiskajiem datiem popkorna atklājums (no angļu popped — «plīst ar trūkšķi», corn — «kukurūza») pieder senajiem indiāņiem, kuri atklāja īpašu kukurūzas šķirni, spējīgu uz «pašuzspridzināšanos».
Šīs «sprādzienbīstamības» noslēpums slēpjas grauda unikālajā uzbūvē, kurā atrodas cietes piliņa ar ūdeni. Sildot ūdens pārvēršas tvaikā, kas pārplēš grauda apvalku, kā rezultātā tas atveras un palielinās apjomā.
Ernans Kortess, kurš 1519. gadā ieradās Meksikas zemēs kopā ar saviem pavadītājiem, bija liecinieks šī eiropiešiem eksotiskā ēdiena gatavošanai. Indiāņi vai nu ievietoja kukurūzas vārpas veselas karstā eļļā, vai arī meta atsevišķus graudus speciālos grozos un turēja tos pār uguni, vienmērīgi kratot.
„Mūsdienīgā” popkorna vēsture sākās XIX gadsimta otrajā pusē. Pirmās liecības par to var atrast dažādos ASV lauksaimniecības dokumentos, kas datēti ar 1880. gadu. 1885. gadā Čārlzs Kretors sāka ieviest pirmo kompakto un mobilo popkorna ražošanas mašīnu.
Ideja saistīt popkornu ar kino pieder uzņēmējam Semjuēlam Rubinam, kurš Lielās depresijas laikā sāka pārdot kukurūzu paciņās kinoteātros.
