Ghee eļļa ir pieprasīts produkts, kas saglabā visas sviesta priekšrocības, taču ir piemērots arī cilvēkiem ar laktozes nepanesību. Šajā rakstā aprakstīsim ghee izcelsmi, atšķirības no ierastā kausētā sviesta, kā arī tā labumu un iespējamos riskus.
Ghee ir Indijas izcelsmes kausētā sviesta variants, ko izmanto kulinārijā, medicīnā un reliģiskos rituālos.
Izskata un garšas ziņā ghee atgādina kausēto sviestu, taču starp tiem ir būtiskas atšķirības. Kausētais sviests tiek uzskatīts par gatavu tūlīt pēc sastāvdaļu sadalīšanas: šķidra daļa tiek izkāsta un iepildīta uzglabāšanas traukos. Savukārt ghee gatavošana prasa ievērojami vairāk laika: sviests vairākas stundas lēni karsējas, un olbaltumvielu nogulsnes karamelizējas, pateicoties Maijarda reakcijai, piešķirot gala produktam saldenu garšu un riekstu aromātu.
Ghee izcelsme
Ghee izcelsme meklējama Indijā, un tas plaši tiek lietots Dienvidu un Dienvidaustrumu Āzijas virtuvēs, bet tā modificētās versijas sastopamas arī Tuvo Austrumu un Ziemeļ- un Austrumāfrikas reģionos. Ar liellopu audzēšanas attīstību cilvēki sāka lietot sviestu pārtikā, taču Indijas klimats neveicināja tā ilgstošu uzglabāšanu. Šajā kontekstā ghee kļuva par izcilu alternatīvu, jo, filtrējot un noņemot olbaltumvielas un ūdeni — vidi, kur var vairoties baktērijas —, tas ilgāk saglabājas.
Rakstā, kas publicēts 1955. gadā laikrakstā «The New York Times» ar virsrakstu «Ghee is good», indiešu rakstnieks R.K. Narayan dalījās pārdomās par šo produktu: «Ghee bez šaubām ir kausētais sviests, tomēr tas ir arī kas vairāk — tāpat kā vīns ir vairāk nekā izspiestu vīnogu sula. Ghee ir kā ģēnijs, kas piedzimis no garlaicīga vecāka.»
Ghee labvēlīgā ietekme un iespējamie riski
Ghee kļuva populārs ne tikai pateicoties izturībai. Tā unikālā ražošanas tehnoloģija ļauj izvadīt laktozi, kas padara to piemērotu cilvēkiem ar piena produktu nepanesību.
Turklāt ghee ir augsts dūmu punkts, kas ļauj to lietot cepšanai bez lielas apdegšanas riska.
Šo eļļu plaši izmanto arī Ajūrvēdā, kur to uzskata par labu līdzekli sausas ādas un matu kopšanai. Papildus taukiem, kuri ir galvenā mitrināšanas sastāvdaļa, ghee satur pietiekami daudz A vitamīna, kas nepieciešams ādas veselībai. Ajūrvēdā to lieto gremošanas uzlabošanai, toksīnu izvadīšanai un iekaisumu ārstēšanai. Ieteicams lietot ghee kopā ar siltu pienu pie sāpošas rīkles. Tomēr jāatceras, ka Ajūrvēda ir alternatīvās medicīnas sistēma un neklasificējas kā zinātniska disciplīna, tāpēc veselības problēmu gadījumā labāk vērsties pie ārstiem.
Tajā pašā laikā ghee ir ļoti taukains un kalorisks produkts: 100 g satur 98–99 % tauku, un enerģētiskā vērtība sasniedz 900 kcal, tāpēc to jālieto mēreni. Jābūt piesardzīgiem arī cilvēkiem ar alerģiju pret kazeīnu — tā daudzums pareizi pagatavotā eļļā samazinās, taču tomēr var būt pietiekams, lai izraisītu veselības problēmas.
Šodien ghee ir pieejams gan interneta veikalos, gan parastos veikalos. To var lietot cepšanai, pievienot putrām un citiem ēdieniem, smērēt uz pankūkām un gatavot dažādus indiešu virtuves ēdienus.
