Uzturs ietekmē cilvēka svīšanu, mainot ādas izdalījumu aromātu un palielinot svīšanas intensitāti. Eksperti šo fenomenu nosaukuši par «gaļas sviedriem». Par tā īpašībām stāstīja ārsts-terapeits Aleksejs Popovs.
Katrs no mums vismaz reizi ir piedzīvojis svīšanu plaukstās pēc gaļas ēdiena lietošanas. «Gaļas sviedri» — vēl nepietiekami izpētīts fenomens. Tomēr zinātnieki norāda, ka to parādīšanās ir dabisks process, kas rodas, gremošanas laikā sašķeļot gaļā esošās olbaltumvielas. Papildus svīšanai cilvēkam var rasties karstuma sajūta, paātrināta sirdsdarbība un dažkārt diskomforts vēdera apvidū, ko pavada nelabums.
Ir zināms, ka aptuveni 10 % ikdienā uzņemtās enerģijas organisms patērē pārtikas pārstrādei, kas izraisa siltuma ražošanu. Šo procesu sauc par termogēnēzi — tas palielina vielmaiņas ātrumu pēc ēšanas un paaugstina ķermeņa temperatūru. Gaļā ir aminoskābes, kuru noārdīšanai nepieciešamas salīdzinoši augstas temperatūras, kas arī veicina siltuma izdalīšanos.
«Gaļas sviedri» var rasties arī citā iemesla dēļ. Lai sakošļātu cietu gaļu, nepieciešams ievērojams spēks, kas aktivizē žokļus un rada papildus siltumu. Sviedru dziedzeri sāk darboties aktīvāk, turklāt gaļas ēdieni parasti tiek pasniegti karsti.
Daži pētnieki pieļauj, ka «gaļas sviedrus» var izraisīt alerģija vai nepanesamība, taču tas, visticamāk, nav pamatots. Drīzāk tie var rasties Freija sindroma dēļ. Šis efekts var ilgt līdz 6 stundām vai ilgāk. Lai to novērstu, ieteicams kontrolēt gaļas porciju apjomu — lietot to mazākās porcijās dienas gaitā un kombinēt ar dārzeņiem un pilngraudu produktiem. Tāpat ieteicams izvairīties no gaļas lietošanas kopā ar alkoholu, jo tas var ievērojami pastiprināt termogēnēzi.
