Lai gan daudzi no mums apelsīnus uztver vispirms kā svaigi spiesto sulas avotu, eksperti norāda, ka krietni veselīgāk tos ēst veselos. Tas ļauj iegūt visus vitamīnus, minerālvielas un šķiedrvielas, ko tie satur.
Turklāt apelsīnus var izmantot džemu, marmelādu un kandētu augļu pagatavošanai vai pievienot brokastīm, salātiem, desertiem un karstajiem ziemas dzērieniem.
Imūnsistēmas stiprināšana
Apelsīni ir lielisks C vitamīna avots — vienā auglī ir aptuveni 50 mg. Šis vitamīns veicina imūnsistēmas stiprināšanu un var saīsināt saaukstēšanās ilgumu. Turklāt C vitamīns darbojas kā antioksidants, atbalstot leikocītu ražošanu un tam piemīt pretvīrusu un antiseptiskas īpašības. Papildus C vitamīnam apelsīnos ir tiamīns (B1), riboflavīns (B2), niacīns (B3), B6 vitamīns, folāts un pantotēnskābe, fosfors, magnijs, mangāns un selēns. Šāda bagātīga sastāva dēļ tiek veicināta efektīvāka organisma aizsargfunkciju nostiprināšana.
Svara samazināšana
Ziemā mēs bieži ēdam vairāk, kas var izraisīt svara pieaugumu. Tāpat kā tomāti, gurķi vai arbūzi, apelsīni satur daudz šķidruma — vairāk nekā 80%. 100 g šī augļa mīkstuma ir tikai 43 kalorijas, tomēr pateicoties šķiedrvielām viens apelsīns var būt sātīga uzkoda, kas palīdz samazināt kopējo kaloriju daudzumu uzturā un uzlabot gremošanas sistēmas darbību.
Sirds un asinsvadu slimību riska samazināšana
Vecāku cilvēku sirds slimību cēlonis bieži ir asinsvadu un artēriju aizsprostojums, kas var būt neveselīga dzīvesveida un pārmērīgas kaitīgas pārtikas lietošanas sekas. Apelsīni satur flavonoīdus, piemēram, hesperidīnu, kas palīdz samazināt «sliktā» holesterīna līmeni asinīs un novērš asinsvadu plāksnīšu veidošanos.
Pat viena glāze apelsīnu sulas, izdzerta trīs reizes nedēļā, var samazināt insulta risku par 20%. Cilvēkiem, kas regulāri lieto dabīgu apelsīnu sulu, artēriju slimību risks samazinās gandrīz par 13%. Šis efekts tiek panākts pateicoties C vitamīnam, kas palielina vēnu un artēriju sieniņu elastību.
Jaunības saglabāšana
C vitamīns arī aizsargā ādu no priekšlaicīgas novecošanas un veicina kolagēna sintēzi, kas nepieciešama saistaudu veidošanai, brūču dzīšanai un ādas veselīga izskata uzturēšanai.
Cilvēkiem, kuru uzturā ir produkti, kas bagāti ar C vitamīnu, grumbas parādās retāk. Turklāt, ja katru dienu apēst vienu apelsīnu, laika gaitā var panākt atjaunojošu efektu — āda kļūs svaigāka.
Acu veselības uzlabošana
Ar vecumu redze var pasliktināties, un tas nav vienīgā problēma. Palielinās risks attīstīties dzeltenā plankuma deģenerācijai — slimībai, kas var novest pie daļējas redzes zuduma vai akluma. Pētījums, kas ilga 15 gadus, parādīja, ka regulāra apelsīnu lietošana var samazināt dzeltenā plankuma deģenerācijas risku līdz 60%.
Zinātnieki uzskata, ka par šo pozitīvo efektu atbild flavonoīdi, kas atrodami apelsīnos. Tie piešķir augļiem oranžu krāsu un ir spēcīgi antioksidanti. Ja jūs apēdīsiet vienu apelsīnu nedēļā, tas pozitīvi ietekmēs jūsu acu veselību.
Tomēr, neskatoties uz apelsīnu visām veselīgajām īpašībām, nevajadzētu tos pārspīlēt, lai izvairītos no alerģiskām reakcijām. Viens auglis dienā ir optimāla deva, lai saņemtu visus nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus bez nevēlamu organisma reakciju riska.
Kam nevajadzētu ēst apelsīnus
Apelsīni ir spēcīgs alergēns. Ja jums ir pārtikas nepanesamība pret šo produktu, tā lietošana ir stingri kontrindicēta. Arī cilvēkiem, kuri cieš no gastrīta ar paaugstinātu skābumu vai kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, kā arī nieru problēmu gadījumā, nav ieteicams ēst apelsīnus.
Veselam cilvēkam apelsīni var būt bīstami tikai lielos daudzumos — tas var izraisīt vēdera uzpūšanos, caureju un meteorismu. Tukšā dūšā labāk neēst apelsīnus. Ja jūs rītu sākat ar apelsīnu sulu, pārliecinieties, ka starp to un jūsu kuņģa gļotādu ir, piemēram, auzu pārslu biezputra.
Avots: mygazeta
