«Ko ēd, tāds arī esi», — sacīja mūsu priekšteči, uzsverot uztura nozīmi. Gadsimtu gaitā cilvēki centās uzraudzīt, kas nonāk uz viņu galdiem, apzinoties, ka daži produkti var dziedināt, bet citi — kaitēt. Īpaši tika novērtēti graudaugi, jo tie sniedz spēku un palīdz izdzīvot sarežģītos apstākļos.
Senu laikos, kad medicīna bija primitīvā līmenī, cilvēki glābiņu atrada pārtikā. Viņi apzinājās, ka kvalitatīvs ēdiens var ne tikai stiprināt veselību, bet arī izārstēt no slimībām.
Aptuveni pirms četriem tūkstošiem gadu Libānas un Sīrijas iedzīvotāju uzturā parādījās grauds, kas pazīstams kā bulgurs. Tulkojot no turku valodas, tas nozīmē «smalki sasmalcināti kvieši». Turcijā, kur bulgurs arī tiek uzskatīts par tradicionālu produktu, to pasniedz brokastīs, pusdienās un vakariņās. Šajā valstī tas joprojām ir ļoti populārs.
Kas ir bulgurs
Bulgurs — tiešām ir smalki sasmalcināti kvieši, kas izgājuši īpašu apstrādi. Agrāk kviešu graudus aplēja ar verdošu ūdeni, žāvēja saulē, pēc tam sijā caur sietu. Caurumu izmērs ietekmēja gala produkta graudiņu lielumu, un tas ieguva citu nosaukumu.
Mūsdienās bulgura ražošanas process ir kļuvis sarežģītāks, taču būtība palikusi nemainīga. Cietu kviešu šķirņu graudus tvaicē, žāvē, attīra no čaumalas un sasmalcina, saglabājot visas vērtīgās vielas, ko devis daba.
SVARĪGI! Vārīšanas laikā bulgurs būtiski palielinās apjomā, padarot to ekonomisku produktu.
Cietajām graudām piemīt pārsteidzoša garša un aromāts, kas atgādina riekstus. Daudzu pētījumu rezultāti rāda, ka bulgurs ir daudz veselīgāks nekā parastie kvieši. Šajos graudos ir tik daudz vērtīgu vielu, ka zinātnieki stingri iesaka: ja vēlaties būt veseli — ēdiet bulguru.
Bulgura ieguvumi
Šis grauds, cēlies no Tuvo Austrumu reģiona, ir īsts vērtīgu uzturvielu krājums. Viss, ko daba radījusi, var atrast tā cietajos graudos.
Bulgurs ir bagāts ar B grupas vitamīniem, kas palīdz normalizēt nervu sistēmas darbību. Tas satur visus B grupas vitamīnu veidus, izņemot B12, kas pieder dzīvnieku izcelsmes avotiem. Tāpat tajā ir E, K, PP vitamīni, beta‑karotīns, holīns un daudz minerālvielu, tostarp:
dzelzs;
kalcijs;
kālijs;
nātrijs;
mangāns;
varš;
fosfors.
Bulgurs ir bagāts ar šķiedrvielām, kas nepieciešamas organisma normālai darbībai. Tās veicina gremošanu un uzlabo zarnu darbību. 100 g neapstrādāta grauda satur 12,5 g šī vērtīgā elementa. Šajā rādītājā bulgurs gandrīz divreiz pārspēj griķus un 11 reizes — rīsus.
Neskatoties uz augsto kaloritāti, šo graudu neliedz cilvēkiem ar diabētu, lai gan ieteicams iepriekš konsultēties ar endokrinologu.
SVARĪGI! No veselības viedokļa bulgurs ir veselīgāks par parasto kviešu graudaugu.
Ārzemju eksperti, kas pētījuši šo produktu, noskaidroja, ka bulgura glikēmiskais indekss ir būtiski zemāks nekā parastajam kviešu graudaugam. Tas ir 48. Šādi produkti ļauj ilgstoši justies paēdušam un neuztraukties par uzkodām. Tāpēc bulguru ieteicams iekļaut uzturā visiem, kas tiecas zaudēt svaru.
Ziemas periodā, kad apkārt valda vīrusi, šis grauds palīdzēs saglabāt veselību, nekaitējot figūrai, un piepildīs organismu ar vitamīniem un minerālvielām.
Kam bulgurs var būt kontrindicēts
Bulguram nav daudz kontrindikāciju, bet tās pastāv. Praktiski visiem ieteicams to lietot mērenās devās. Tomēr cilvēkiem ar kuņģa čūlu, refluksa slimību vai paaugstinātu skābumu jābūt piesardzīgiem, jo graudi var nodarīt kaitējumu.
Bulgurs satur glutēnu, kas padara to nepiemērotu cilvēkiem ar alerģiju pret šo olbaltumvielu vai ar celiakiju (glutēna slimību).
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru