Jauns pētījums norāda, ka pārāk ilga gaidīšana ar brokastīm vai vakariņām dienas laikā var negatīvi ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Darbā uzsvērts, ka katra stunda ir nozīmīga, runājot par ēšanas laiku.
Ko jūs zināt par hrononutrīciju? Šajā attīstošajā jomā zinātnieki noskaidrojuši, ka veselība ir atkarīga ne tikai no pārtikas kvalitātes, bet arī no tās patēriņa laika. Ēšanas laiks, līdztekus gaismas iedarbībai, var ietekmēt mūsu cirkadiālos ritmus un tādējādi arī vispārējo veselības stāvokli.
Laiks un uzturs
Pētniecība, kas veikta pagājušajā gadā, parādīja, ka cilvēki, kuri dienas laikā ēda vēlāk, kopumā lēnāk dedzināja kalorijas un tiem bija ģenētiskas izmaiņas, kas veicina lielāku lipīdu uzkrāšanos, kas savukārt noved pie tauku masas palielināšanās.
Vēl viens pētījums, kas veikts tikai pirms dažiem mēnešiem, demonstrēja, ka cukura diabētiķi, kuri ēda tikai no pusdienlaika līdz plkst. 20.00, zaudēja vairāk svara salīdzinājumā ar tiem, kuri ievēroja ierasto kaloriju ierobežojumu diētu. Turklāt 2022. gada pētījums uz pelēm parādīja, ka, ja grauzēji tika piespiesti ēst tikai viņu aktīvajos periodos, to dzīves ilgums palielinājās par 35 %.
Jauns Eiropas zinātnieku darbs balstījās uz NutriNet-Santé pētījuma datiem, projekta, kas sākts 2009. gadā, lai pētītu saikni starp uzturu un veselību vairāk nekā 175 000 dalībnieku Francijā. Pēc datu analīzes un koriģēšanas, ņemot vērā tādus faktorus kā vecums un dzīvesveids, pētnieki savam analīzei atlasīja 103 389 cilvēkus.
Rezultāti parādīja, ka katra stunda, ar kuru tiek atliktas brokastis, palielina sirds un asinsvadu slimību risku par 6 %. Tātad, ja viens cilvēks sāka brokastot plkst. 7.00, bet cits — plkst. 10.00, tad otrajam dzīves laikā sirds un asinsvadu slimību risks būtu par 18 % lielāks.
Turklāt pētījums atklāja, ka cilvēkiem, kuri ēda pēc plkst. 21.00, cerebrovaskulāro slimību — piemēram, insulta un aneirismas — risks palielinājās par 28 % salīdzinājumā ar tiem, kuri beidza ēšanu līdz plkst. 20.00.
Tika arī konstatēts, ka garāks badošanās periods starp vakariņām un nākamā rīta brokastīm bija saistīts ar zemāku cerebrovaskulāro slimību risku.
«Šie rezultāti liecina, ka, papildus paša diētas uzturvērtībai, ieteikumi par ēšanas laiku var veicināt kardiometaboliskās veselības uzlabošanos», — norādīja pētnieki.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru