Neskatoties uz izplatīto uzskatu par kartupeļu kaitīgumu, šim dārzenim ir daudz derīgu īpašību, kas nepieciešamas organismam. Nav brīnums, ka to jau kopš seniem laikiem dēvē par otro maizi.
Doktore Emīlija Džonstone no Ņujorkas Universitātes Medicīnas skolas apgalvo, ka kartupeļi satur daudz sarežģītu ogļhidrātu, kas nepieciešami ilgstošai organisma enerģijas apgādei. Turklāt sarežģītie ogļhidrāti ir ar zemu glikēmisko indeksu, kas nozīmē, ka kartupeļi neizraisa straujas cukura līmeņa svārstības asinīs.
Šis dārzenis arī izceļas ar zemu kaloriju saturu un ir ideāli piemērots kā barojoša sastāvdaļa praktiski jebkurai diētai. Kartupeļos ir minimāls tauku, holesterīna un nātrija (sāls) daudzums.
Vitams C, kas atrodams kartupeļos, padara tos par svarīgu palīgu normālai imūnsistēmas darbībai. Dārzenis ir bagāts ar šķiedrvielām — pārtikas šķiedrām, kuras netiek sagremotas organisma fermentos, bet tiek pārstrādātas ar zarnu labvēlīgo mikrofloru, veicinot gremošanas uzlabošanos.
Eksperte atzīmēja, ka galvenais šķiedrvielu avots atrodas bumbuļu mizu. Tāpēc kartupeļus vislabāk vārīt ar mizu. Kopumā šī dārzeņa pagatavošanas veids tieši ietekmē tā derīgās īpašības.
Piemēram, kartupeļu cepšana lielā eļļas daudzumā, neskatoties uz vizuālo un garšas pievilcību, var negatīvi ietekmēt veselību. Tāpēc ieteicams vārīt vai cept kartupeļus, kā arī mēreni pievienot sāli un mērces, kā ziņo American Heart Association (AHA).
