Starptautiska pētnieku komanda, kuru vada Kalifornijas universitāte, ir sniegusi plašus datus par divu britu monarhu kulinārajām izvēlēm: Džordžam III, kurš dzīvoja Kju pilī, un regenta prinča Džordža IV, kurš pavadīja laiku Karltone-Hausā no 1788. līdz 1813. gadam. Pētījumā iekļauti 3000 unikālu ēdienu un daudzas receptes variācijas.
Brīnišķīgi, bet karaliskā virtuve Džordžam III nav tik tālu no mūsu ikdienas ēdienkartes. Šodien mēs bez īpašām pūlēm varam pasniegt zaļumus vai zemenes pat ziemā. Tajā laikā, XIX gadsimtā, tas bija pieejams tikai karaliem un dižciltīgajiem.
Kalifornijas universitātes, Birmingemas universitātes, Līdsas Beketa universitātes un Eseksas universitātes pētnieki ir snieguši detalizētus datus par divu britu monarhu kulinārajām izvēlēm: Džordža III Kju pilī un regenta prinča Džordža IV Karltone-Hausā no 1788. līdz 1813. gadam. Viņu pētījumā iekļauti 3000 unikālu ēdienu un daudzi receptes.
Katrā ēdienā tika klasificēti galvenie sastāvdaļas un gatavošanas metodes, kas ļāva apkopot vairāk nekā 1,3 miljonus vērtīgu zinātnisko datu, kas veido pilnīgu priekšstatu par karaliskās ģimenes ikdienas uzturu.
Pētījuma līdzautors, doktors Ādams Kraimbls (UCL Informācijas studijas), norāda: «Pētot georgiāņu karalisko galmu kulinārijas grāmatas, mēs ieguvām aizraujošu informāciju par karaliskā Džordža III, viņa dēla Džordža IV un viņu apkārtnes ēšanas ieradumiem. Daudzi ēdieni, piemēram, turku kebabi, sastopami tikai vienu vai divas reizes, kas liecina par to, ka pilī notika daudzi eksperimenti, tostarp ēdieni, kas tika atvesti no ārzemēm».
Kraimbls arī piebilst: «Bērniem pilī bieži bija atšķirīgi ēšanas ieradumi nekā pieaugušajiem, parasti viņu uzturs bija mazāk bagāts un iekļāva vairāk veselīgu dārzeņu, kas liecina par to, ka pat prinči un princeses ēda «bērnu ēdienu»».
Pētījuma līdzautors, doktors Sara Foksa (Birmingemas universitāte), uzsver: «Dati, kas sniegti mūsu pētījumā, patiešām demonstrē atšķirības karaliskā un regenta prinča ēšanas ieradumos. Džordžs IV bija pazīstams ar savu mīlestību pret visizsmalcinātākajām lietām dzīvē, tostarp gastronomiju».
Sara Foksa apraksta Džordža III izvēles šādi: «Karalis Džordžs III priekšroku deva vienkāršākai, lauku virtuvei, viņa kulinārajās izvēlēs bija ēdieni ar olām, dziedātājputniem un ortolāniem, kā arī ārpus sezonas dārzeņi, kas bija daži no dārgākajiem produktiem, ko karalis lietoja. Savukārt regents izbaudīja izsmalcinātus desertus, dažādus alkoholiskos dzērienus un gaļas ēdienus ar mērci, kas tika pasniegti katrā ēdienreizē».
Dati tika apkopoti no diviem virtuves žurnāliem, kas glabājās Kju pilī un Karltone-Hausā. Šie ieraksti satur abu pili ikdienas ēdienkartes no 1788. līdz 1813. gadam, tostarp divus periodus, kad Džordžs III cieta no nopietnām garīgām slimībām.
Džordža III karaliskā ēdienkarte
Karalim Džordžam III iecienītākajos ēdienos bija:
Vistas buljons
Saldie pīrādziņi
Cepta kaplūna (speciāli barots gaļai kastrēts gailis)
Cepta jēra gaļa
Asparāgi
Vēžveidīgie
Spināti
Artīšoki
Cepta vista
Roastbeef
Receptes, kas aprakstītas karaliskajās kulinārijas grāmatās, demonstrē Britu impērijas ietekmi uz britu gastronomiskajiem ieradumiem. Cukurs, garšvielas, šokolāde, tēja un kafija — viss tas atspoguļo izmaiņas britu sabiedrības ēšanas ieradumos XVIII gadsimtā. Par angļu mīlestību pret ārzemju virtuvēm liecina arī Džordža III galdā parādījušās makaroni ar parmezānu un turku kebabi.
Doktors Fokss piebilst: «Džordžam III ļoti patika cepta vista, bet desertā viņš priekšroku deva augļu pīrāgam vai pudiņam. Šie ēdieni būtiski neatšķiras no tiem, ko mēs šodien baudām».
Fokss uzsver: «Šie dati ir ārkārtīgi nozīmīgi, lai saprastu karaliskās ģimenes, galma un pat kalpu ieradumus un uzvedību, sākot no karaļa un karalienes līdz viņu kalponēm. Tie parāda, kā cilvēki dzīvoja publiski un privāti, kā sociālais statuss ietekmēja uzturu, kā arī to, kā ārsti regulēja saikni starp veselību un uzturu».
