Galvassāpes var parādīties jau pusstundas līdz trīs stundu laikā pēc pat neliela sarkanā vīna daudzuma lietošanas.
Pētnieki no Kalifornijas Universitātes Deivisā saista galvassāpju parādīšanos pēc sarkanā vīna lietošanas ar flavonoīda kvercetīna molekulu ietekmi uz alkohola metabolismu. Pētījuma rezultāti tika publicēti žurnālā Nature.
Kvercetīns ir sastopams praktiski visos augļos un dārzeņos, tostarp vīnogās. Lai arī tas ir noderīgs antioksidants, alkohola dzērienos tā molekulārās īpašības mainās. Kā tieši tas notiek?
Kad kvercetīns nonāk organismā, tas pārvēršas savienojumā, kas bloķē alkohola metabolismu. Rezultātā uzkrājas toksiska viela acetaldehīds. Tas var izraisīt ādas apsārtumu, galvassāpes un nelabumu. Ja cilvēkam jau pirms vīna lietošanas bija galvassāpes, viņa stāvoklis var ievērojami pasliktināties.
Kvercetīna līmenis sarkanajā vīnā ir atkarīgs no ražošanas tehnoloģijas un vīnogu šķirnes. Pašlaik zinātnieki cenšas noskaidrot, kas tieši izraisa galvassāpes: kvercetīna koncentrācijas palielināšanās organismā vai ar to saistītā acetaldehīda. Nākotnē viņi plāno izveidot galvassāpēm „drošus” vīna šķirnes.
