Jēra gaļa satur daudz vitamīnu un minerālu, kas ir noderīgi asinsrites un nervu sistēmai, kā arī ādai. Tomēr pastāv noteikti ierobežojumi. Piemēram, cilvēkiem ar žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera slimībām vajadzētu izvairīties no šīs gaļas. Eksperti dalās informācijā par jēra gaļas ieguvumiem un iespējamo kaitējumu.
Jēra gaļa ir bagāta ar B grupas vitamīniem, kā arī ar PP, E un H vitamīniem, un satur tādus minerālus kā dzelzs, cinks, selēns, fosfors, kālijs un varš.
„Visvairāk jēra gaļā ir B12 vitamīna, kas ir nepieciešams normālai nervu sistēmas darbībai un sarkano asins šūnu veidošanai,” – norādīja Elena Sjurakšina, augstākās kategorijas endokrinoloģe, medicīnas zinātņu kandidāte, diētoloģe.
Turklāt jēra gaļa ir bagāta ar minerāliem. Piemēram, dzelzs, kas ir nepieciešama hemoglobīna veidošanai un skābekļa transportēšanai organismā, šajā gaļā ir gandrīz par 30% vairāk nekā cūkgaļā. Selēns, kas atrodams jēra gaļā, ir spēcīgs antioksidants, kas aizsargā šūnas no brīvo radikāļu negatīvās ietekmes. Cinks spēlē svarīgu lomu imūnsistēmā, vielmaiņā un ādas veselībā. Arī jēra gaļā ir daudz fosfora, kas nepieciešams enerģijas ražošanai, muskuļu un nervu sistēmas darbībai, kā arī veselīgai kaulu augšanai, un kālija, kas atbalsta sirds veselību. Turklāt šajā gaļā ir varš, kas ir svarīgs ogļhidrātu vielmaiņai, un kobalts, kas pozitīvi ietekmē asins veidošanās procesus, virsnieru un aizkuņģa dziedzera darbību. Jēra gaļa ir arī bagāta ar kreatīnu, kas ir nepieciešams enerģijas vielmaiņai muskuļos, piebilst diētologs.
Jēra gaļas kaloriju saturs svārstās atkarībā no pagatavošanas veida un gaļas daļas. Vismazākais kaloriju daudzums ir plecu daļā, savukārt krūtiņa ir ar visaugstāko kaloriju saturu. Gaļas uzsūkšanās ātrums arī ir atkarīgs no tās pagatavošanas metodes un piedevas, ar kuru tā tiek pasniegta.
Kam nav ieteicams ēst jēra gaļu
Tomēr ne visiem cilvēkiem ir ieteicams lietot jēra gaļu. Šī gaļa satur daudz cietu tauku, kuru sagremošanai nepieciešams vairāk gremošanas enzīmu. „Tāpēc jēra gaļu nevajadzētu ēst cilvēkiem ar žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera slimībām,” – skaidro diētologs.
Arī cilvēkiem, kuri cieš no podagras un artrīta, vajadzētu ierobežot šīs gaļas patēriņu. Tiem, kam ir liekais svars, ieteicams izvairīties no taukainām jēra gaļas šķirnēm. Šādu gaļu labāk lietot ne biežāk kā 2–3 reizes mēnesī. Jēra gaļu nepieciešams izslēgt no uztura, ja ir alerģiska reakcija un individuāla nepanesamība.
Šefpavāra ieteikumi
Izvēloties jēra gaļu, šefpavārs Konstantīns Žuks iesaka ievērot divus galvenos noteikumus. „Pirmais noteikums – gaļai jāpatīk jums. Šeit viss ir vienkārši. Jēra gaļas aromāts ir saldenīgs, svaigs, gaļīgs. Gaļai nedrīkst būt svešu nepatīkamu smaku. Jūsu deguns jābūt pirmajam padomdevējam, izvēloties pareizo jēra gaļas gabalu,” – saka viņš.
Arī speciālists iesaka pievērst uzmanību gaļas izskatam. „Gabaliem jābūt vienmērīgiem, bez kaulu šķembām, kārtīgi sagrieztiem un ar patīkamu krāsu. Daudzi iesaka izvēlēties jēra gaļu bāli rozā krāsā ar baltu tauku slāni, šāda jaunā jēra gaļa lieliski der tiem, kas dod priekšroku gaļai ar maigu, neuzkrītošu aromātu. Ja jūs novērtējat asu, piesātinātu garšu un jēra gaļas aromātu, tad vecāka dzīvnieka gaļa arī jums derēs,” – komentē Konstantīns Žuks.
Zīmola šefpavārs atgādina, ka gaļas gabalu izvēle jāveic atkarībā no ēdiena, kuru plānots pagatavot. „Nav gluži saprātīgi gatavot šašliku no, teiksim, jēra stilba, bet šurpu – no muguras,” – piebilst viņš.
Eksperts precizēja, ka mugura ir ļoti maiga gaļa. To vajadzētu gatavot neilgi uz spēcīgas atklātas uguns vai uz labi uzsildītas pannas. Jēra sēdeklis arī ir maigs, sulīgs un taukains. Tas ideāli piemērots cepšanai ar turpmāku cepšanu zemās temperatūrās. Savukārt jēra stilbus labāk izmantot sautētu vai vārītu ēdienu pagatavošanai.
Atstāt komentāru