Analītiķi paredz, ka eirozonas inflācija visu šo gadu turēsies zem 2 % 0 41

Pasaules ražotājiem gads iesācies optimistiski – ražošanas sektora noskaņojums uzlabojas kā ASV, tā Eirozonā un Ķīnā, - uzsvēra savā analītiskajā rakstā Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus eirozonā turpina krist inflācija un mazinās mazumtirdzniecības apjomi. ASV un Eiropas Centrālās bankas, vērtējot ienākošos datus, procentu likmes pagaidām nemaina. ASV Piegādes vadības institūta (Institute for Supply Management – ISM) indekss ražošanas sektorā gada sākumā pakāpās līdz 52,6 punktiem un pirmo reizi kopš pērnā gada februāra nonāca optimisma zonā. ISM indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada vasaras, pateicoties lēcienam jauno pasūtījumu un ražošanas izlaides apjomos. Tajā paša laikā, lai gan vidēji puse no ražošanas sektoriem ziņoja par izaugsmi (deviņu sektoru pārstāvji salīdzinājumā ar diviem sektoriem decembrī), to skatījums uz izaugsmes perspektīvām saglabājās piesardzīgs tarifu dēļ. Uzlabojumi ražošanas sektora noskaņojumā janvārī bija novērojami arī citos reģionos – Ķīnas saliktais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) pakāpās līdz 50,3 punktiem, eirozonas līdz 49,5 punktiem. ASV pakalpojumu sektora ISM indekss saglabājās stabils 53,8 punktu līmenī. Jaukto dinamiku uzrādīja arī citi reģioni. Gan Ķīnā, gan eirozonā pakalpojumu sniedzēju noskaņojums bija optimistisks, taču Ķīnā tas nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar decembri (52,3 punkti), bet eirozonā pasliktinājās otro mēnesi pēc kārtas (51,6 punkti). Eirozonā samazinās inflācija Janvārī eirozonas gada inflācija noslīdējusi līdz 1,7 % salīdzinājumā ar 2,0 % pirms mēneša. Vislielāko lejupvērsto spiedienu uz gada inflāciju janvārī atstāja straujāka energoresursu deflācija, pateicoties augstākai salīdzinājuma bāzei pirms gada. Janvārī sabremzējās arī pamatinflācija – līdz 2,2 % no 2,3–2,4 % iepriekšējo astoņu mēnešu laikā, savukārt pārtikas cenas gada sākumā auga nedaudz straujāk. Bloomberg aptaujātie analītiķi paredz, ka eirozonas inflācija visu šo gadu turēsies zem 2 % atzīmes un gada vidēji sastādīs 1,8 %.

Eirozonā sarūk mazumtirdzniecības apjomi

Gada nogalē eirozonas mazumtirdzniecības apjoms samazinājies par 0,5 % mēneša griezumā. Šis bija pirmais kritums pēdējo četru mēnešu laikā, ko izraisīja mazāks pieprasījums pēc nepārtikas precēm.

Vācija bija vienīgā starp eirozonas lielvalstīm, kas mēneša griezumā spēja uzrādīt nelielu plusu (0,1 % pieaugums). Tikmēr citās lielajās eirozonas valstīs decembrī tika reģistrēti mīnusi – no 0,5 % Itālijā līdz -1,4 % Francijā. Eirozonas mazumtirdzniecības izaugsme gada griezumā sabremzējās līdz 1,4 % no vairāk nekā 2 % oktobrī un novembrī.

Centrālās bankas pagaidām atstāj likmes nemainīgas

Šā gada pirmajā sēdē Eiropas Centrālā banka (ECB), līdzīgi kā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), atstājusi bāzes likmes nemainīgas. Tādējādi ECB depozīta likme februārī palika 2 % līmenī. Šī bija jau piektā sēde, kuras laikā ECB izvēlējās likmes negrozīt. ECB kārtējo reizi uzsvēra, ka tālākie monetārie lēmumi būs atkarīgi no jaunākajiem datiem. ECB februārī apsprieda arī dārga eiro lejupvērsto ietekmi uz inflāciju, taču atzīmēja, ka pērnā gada laikā notikusī valūtas stiprināšanās jau ir ierēķināta prognozēs un ECB lēmumus neietekmēs. Finanšu tirgus dalībnieki šā gada laikā neparedz ECB likmju izmaiņas.