Latvijā ziemāji visos reģionos šobrīd izskatās labi, bet vēl nevar prognozēt, kā tie pārziemos, aģentūrai LETA norādīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.
VAAD pārstāvji atzīmē, ka šīs vasaras izaicinājums lauksaimniekiem - ilgstošie mitrie laika apstākļi - turpinājās arī rudenī. Lietainais un vēsais laiks nenomainījās uz saulainu un sausu, būtiski ietekmējot rudens darbus - ziemāju labību un ziemas rapša sēju. Rezultātā sējumi ir vizuāli atšķirīgi ne tikai valsts reģionu starpā, bet arī viena novada robežās.
Lestlande skaidro, ka VAAD prognožu jomas inspektori oktobrī apsekojuši ziemājus un secinājuši, ka šobrīd ziemāji visos reģionos izskatās labi, kopumā sējumi izskatās veselīgi un zaļi. Taču vietās, kur augsne uz lauka bijusi pārmitra, sadīgušie augi attīstās nedaudz sliktāk un nevienmērīgāk.
"Taču vēl nevar prognozēt, kā tie pārziemos - to rādīs ziema un pavasaris. Kaitīgo organismu izplatība šogad ir līdzīga kā citus gadus šajā periodā, izņēmums ir kāpostu pangu smecernieks, kurš rapšu laukos parādījies tikai pirms pāris gadiem un kļūst arvien pamanāmāks, izplatoties plašākās teritorijās," pauž Lestlande.
Iestādē atzīmē, ka pārmērīga mitruma dēļ Latvijas reģionos bija aizkavējusies sēja, tādējādi daļā lauku šobrīd novērojama graudaugu dīgšana, kamēr citur jau notiek cerošana. Aktīva ziemāju sēja Kurzemē un Sēlijā noritēja līdz oktobra vidum, kas ir apmēram divas līdz trīs nedēļas vēlāk nekā citus gadus, tāpēc dažviet ziemāji tikai tagad sāk dīgt un tiem parādās pirmā lapa.
Vidzemē šogad iesēts salīdzinoši procentuāli vairāk ziemas kviešu. Septembra sākumā sētie sadīguši un sacerojuši labi un ir gatavi ziemošanai. Tomēr ir arī sējumi, kuros ziemāji sadīguši nevienmērīgi. Vēlāk sētajos laukos tie šobrīd vairāk cieš no pārmērīgā mitruma, un vietās, kur augsnes smagākas un vairāk sablietētas, augi ir vājāki, min VAAD.
Tāpat VAAD norāda, ka ziemas mieži šogad sasēti diezgan maz. Šobrīd tie sasnieguši sāndzinumu veidošanās sākuma stadiju, taču ir daudzi lauki, kuros jau sasniegta cerošanas sākuma stadija.
Pēc VAAD vēstītā, arī rudzu sējumu ir salīdzinoši maz - vairāk to ir Vidzemes ziemeļaustrumos, un sēja novērota diezgan vēlu - septembra beigās. Šobrīd rudzu sējumi ir sasnieguši divu lapu līdz sāndzinumu veidošanās stadiju - tie ir sadīguši labi un izskatās labi.
Apsekotajos laukos novērota maza kaitēkļu izplatība, ne lielāka kā citus gadus. Sprakšķu bojājumi vairāk vērojami lauku malās. Tāpat konstatēti nelieli stiebrmušu kāpuru bojājumi, taču ne katrā sējumā, informē VAAD.
Dienestā arī ziņo, ka atsevišķos laukos Sēlijā novērotas kviešu lapu pelēkplankumainības un brūnās rūsas pirmās pazīmes. Uz miežiem dažviet konstatēta stiebrzāļu gredzenplankumainība un miežu lapu tīklplankumainība, tomēr stiebrzāļu gredzenplankumainības gadījumu ir procentuāli vairāk - pašreiz tā sasniegusi izplatību līdz 10% apmērā.
Laika apstākļu dēļ daudzviet tika apgrūtināta un ievilkās ražas novākšana, līdz ar to iekavējās arī rudens sējas darbi. Tādējādi ziemas rapsis Sēlijā un Kurzemē šogad iesēts mazākā platībā nekā citus gadus.
VAAD norāda, ka agrāk sētajos sējumos rapsis ir labi attīstījies un izveidojis lapu rozeti, bet arī nedaudz vēlāk sētie sējumi jau sasnieguši piecu līdz astoņu lapu attīstības stadiju. Kurzemē vairumā lauku šobrīd ziemas rapsis sasniedzis sešu līdz deviņu lapu attīstības stadiju.
Tiem rapšiem, kas iesēti vēlāk un attīstās lēnāk, laika apstākļu izmaiņu dēļ var pastāvēt risks attīstīties nepietiekami, lai veiksmīgi pārziemotu, prognozē VAAD, piebilstot, ka Vidzemē ir konstatēti pirmie salnas bojājumi uz vecākajām lapām, kas tāpat dabiski atmirst ziemas laikā.
Ziemas rapša sējumos vietām novēroti gliemežu bojājumi, un gandrīz katrā sējumā ar nelielu izplatību uz lapām ir krustziežu alotājmušas kāpuru bojājumi. Kurzemē un Zemgalē konstatēti arī kāpostu pangu smecernieka bojājumi, kas Latvijas rapša laukos sācis parādīties pirms pāris gadiem un tiek konstatēts arvien plašākās teritorijās. Vidzemē šobrīd nelielus bojājumus ir radījuši kāpostu balteņa kāpuri.
Ziemas rapšu agrās attīstības stadijās biežāk uz dīgļlapām nelielā izplatībā novērota rapša neīstās miltrasas, atsevišķos sējumos sastopamas arī krustziežu sausplankumainības un krustziežu sausās puves pirmās pazīmes. Vidzemē dažviet novērota rapša neīstā miltrasa, min VAAD.
VAAD ir 1998. gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.
Atstāt komentāru