Lietus un cenas sabojājušas pārtiku: Latvijas pārtikas industrija cīnās ar laika apstākļiem un tirdzniecības tīkliem 0 63

Cenām joprojām ir nozīme, un nav zināms, kā ietekmēs nozari nākamais ražas neveiksme, ko izraisījuši laika apstākļi.

Visi iet uz augšu

2025. gada otro ceturksni Latvijas pārtikas rūpniecība izlaida pārtikas produktus 591,5 miljonu eiro vērtībā, bet iepriekšējā gadā - 2024. gada otro ceturksnī - 535,7 miljonu eiro vērtībā. Pieaugums - 10,41%. Protams, jāņem vērā inflācija, kas pārtikas produktiem joprojām ir diezgan augsta, bet jebkurā gadījumā eksperti norāda uz augstiem, salīdzinot ar citām nozarēm, izaugsmes tempu tieši pārtikas produktu ražošanas sektorā. Šogad izaugsmi parāda visi nozares apakšnozares. Tā, gaļas produktu ražošana pieauga no 135,6 miljoniem eiro 2024. gada otro ceturksnī līdz 155,2 miljoniem eiro 2025. gada otro ceturksnī. Zivju produktu ražošana - no 72,5 miljoniem līdz 77,4 miljoniem, piena produktu ražošana - no 132,5 miljoniem eiro līdz 147 miljoniem eiro. Ļoti nelielu pieaugumu parādīja tikai augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana. Gadā ražošanas apjomi pieauga no 27,4 miljoniem eiro līdz 27,5 miljoniem eiro.

Iepriecina arī tas, ka pārtikas rūpniecības produkcijas eksporta apjoms palielinās. 2024. gada otro ceturksnī Latvija eksportēja ārvalstīs 45,3% no visā valstī ražotās pārtikas, bet 2025. gada otro ceturksnī jau 47,4% tika eksportēts. Eksporta daļa pieauga visās pārtikas nozares apakšnozarēs, izņemot vienu - augļu un dārzeņu pārstrādi un konservēšanu. Šeit eksporta daļa samazinājās gadā no 54% līdz 50,8%. Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus pēdējo mēnešu laikā Latvijā, šie skaitļi neizraisa pārsteigumus.

Cenu memorands

Pagājušajā gadā pārtikas ražotāji un tās pārdevēji cīnījās par cenu jautājumu: kas ir vainīgs to straujā pieaugumā - ražotāji vai tirdzniecības tīkli? Kamēr abas puses rāva viena otru, pārtikas produkti Latvijā dārgāki kļuva pilnīgi nesamērīgi pret iedzīvotāju ienākumiem, kas izraisīja plašu neapmierinātību sabiedrībā.

Politiskie līderi pacēla šo problēmu, kas noslēdzās ar memoranda par pārtikas produktu cenu samazināšanu parakstīšanu 2025. gada 27. maijā. Dokuments paredz lētu pārtikas produktu grozu izveidi, cenu salīdzināšanas instrumenta ieviešanu, kā arī vietējās ražošanas produktu daļas palielināšanu veikalos.

Lētu pārtikas produktu groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās būs nodrošināts vismaz viens produkts par zemāko cenu kategorijā, un šie produkti regulāri tiks aizstāti ar citiem no tās pašas kategorijas.

Cenu salīdzināšanas instruments paredz, ka tirgotāji ik dienu nodos Centrālajai statistikas pārvaldei datus par zemākajām cenām, kas pēc tam tiks publicēti. Informācija būs pieejama gan dažādiem cenu salīdzināšanas instrumentiem, gan Ekonomikas ministrijas vietnē.

Memorandu parakstīja Ekonomikas ministrija, kas uzraudzīs tā izpildi, Zemkopības ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un vairākas uzņēmējdarbības organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta, Pārtikas tirdzniecības asociācija, Pārtikas ražotāju federācija un citas organizācijas.

Nepareizais jūlijs

Kopš tā laika ir pagājuši jau trīs mēneši. Kāds ir rezultāts? Pagaidām ne pārāk iespaidīgs. Šogad galveno pārtikas produktu cenu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās tikai maijā un jūnijā. Bet jūlijā - tās atkal pieauga. Patiesībā tikai par 0,3%, bet tomēr.

Bet kur ir memorands? Pagaidām šķiet, ka tas nedarbojas pārāk labi. Jūlijā lielākā daļa preču no tā paša lēto produktu groza kļuva dārgākas. Visvairāk pieauga kartupeļu un augļu cenas, bet vislielākā samazināšanās tika novērota zivju un dārzeņu cenās.

Satraucošs ir arī šis brīdis. Pēc CSB datiem pēdējo desmit gadu laikā vasarā Latvijā cenas vienmēr ir pazeminājušās - gan kopumā par pārtikas produktiem, gan par pamata preču grupām. Izņēmums bija tikai 2022. gads, kad tika novērots ilgstošs un straujs pārtikas cenu pieaugums, kas bija saistīts ar pandēmiju. Koronavīruss sen ir izklīdis, bet Latvijā pārtikas cenas turpina pieaugt. Vasarā vismaz pārtika vienmēr kļūst lētāka, un tas ir pilnīgi loģiski (parādās svaigi dārzeņi un augļi), tāpēc šis jūlijs izskatās ļoti aizdomīgi. Vēl nav datu par pārtikas produktu cenām augustā, tāpēc varbūt memorands vēl parādīs savu spēku.

Vēlās stabilitātes vēlme

Tomēr, kā uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Inārs Šūre, nākamajos mēnešos Latvijā pārtikas produktu cenas paliks relatīvi stabili ar nelielām svārstībām atkarībā no preču segmenta. Pārtikas produktu cenu līmenis paliks stabils, ja nenotiks jauni šoki enerģijas, izejvielu vai loģistikas tirgos, ko, protams, nevar izslēgt. Ievērojami ietekmi uz cenām var atstāt izejvielu izmaksas rudenī, kad tiks novākts ražojums. "Ja laika apstākļi un starptautiskās tirdzniecības nosacījumi pasliktināsies, tas var izraisīt atsevišķas cenu paaugstināšanas, tomēr pašlaik izskatās, ka rudenī nav jāgaida spēcīga un strauja cenu pieauguma," prognozē Inārs Šūre.

Pārtikas produktu cenas ir atkarīgas arī no algu pieauguma, sezonālajām svārstībām, loģistikas izmaksām un pasaules tirgus cenām. "Atsevišķos segmentos cenas ir stabilizējušās, tomēr kopējais vidējais cenu līmenis nav samazinājies, jo paralēli turpina pieaugt ražošanas izmaksas, kā arī pastāv ģeopolitiskie un klimatiskie ārējie riski, kas būtiski ietekmē produktu cenas patērētājiem," saka federācijas vadītājs.

Tomēr dažu pārtikas uzņēmumu pārstāvji nav tik optimistiski attiecībā uz nākotnes perspektīvām. Nav nejaušība, ka līdz 4. novembrim Latvijas valdība paziņoja par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Pēdējo nedēļu lietus dažādās vietās pārplūdināja ražu un visus lauksaimnieku cerības. Vairākos saimniecībās ziņo, ka zaudējumi var sasniegt pat 80%.

Latvijas pārstrādātājiem lielas bažas rada arī nākotnes ražas kvalitāte, it īpaši graudaugiem un kartupeļiem.