Pirms divdesmit gadiem bērnu aptaukošanās tika uztverta kā retums, bet šodien tā ir kļuvusi par vienu no nopietnākajām problēmām. Katrs piektais bērns Krievijā cieš no liekā svara. Vecāki ir apjukuši — jo vēl nesen bērni izskatījās veseli un kustīgi. Lielākā daļa tēvu un māšu izvēlas visvienkāršāko ceļu — ierobežo saldumus. No uztura izzūd konfektes, gāzētie dzērieni, maizītes.
Izskatās loģiski: mazāk cukura, tātad mazāk kaloriju, bet praksē tas bieži noved pie tā, ka mazulis piedzīvo stresu un sāk meklēt veidu, kā kompensēt aizliegto. Un vecāki sastop jaunu problēmu loku: slepenas pastaigas pie ledusskapja, meli, noslēpumainība, un kopā ar tām — paša vainas sajūta, trauksme un bailes. Kā pareizi rīkoties šādā situācijā un palīdzēt bērnam, stāstīja Jūlija Sidorova, bērnu endokrinologs.
Papildu svara rašanās cēloņi
Bērnu aptaukošanās bieži vien ir saistīta ar mītiem. Kāds apgalvo, ka vainīga ir mantojums, un cīnīties ir bezjēdzīgi. Citi pārliecina sevi, ka bērns "izaugs", izstiepsies, un kilogrami pazudīs paši no sevis. Trešie cenšas nepamanīt problēmu, aizbildinoties ar frāzi "galvenais, lai viņš būtu laimīgs, es viņu mīlu jebkurā gadījumā". Bet patiesība ir tāda, ka liekais svars — tas nav tik daudz par saldumiem, ne par gēniem un pat ne par ātrās ēdināšanas.
"Kad es kā ārsts sāku strādāt ar šādām ģimenēm, pirmais, kas kļūst acīmredzams, — bērnam trūkst izpratnes par sava ķermeņa signāliem. Viņš nejūt, kur ir īsts izsalkums, un kur apetīte, ko izraisa garlaicība vai emocionāls spriedze.
Otra problēmas kārta — haotiska ēšanas sistēma ģimenē: neregulāri ēdieni, skaidras struktūras trūkums, ieradums uzkost "uz skrējiena" vai apēst to, ko atstājuši citi.
Trešais svarīgais faktors — emocionālā sfēra. Daudzi bērni neprot saistīt pārēšanos ar stresu un nesaprot, ka ēdiens kļūst par veidu, kā tikt galā ar nogurumu, trauksmi vai garlaicību," — saka diētlis-endokrinologs.
Kā norāda mūsu eksperts, uzkodas un uzkodu ēšana — tas ir kas atšķirīgs. Uzkoda — tas ir plānots mini ēdiens, kura uzdevums ir "noturēt" līdz nākamajam pilnvērtīgajam ēdienam un samazināt pārēšanās risku. Šāda uzkoda palīdz saglabāt stabilu cukura līmeni asinīs un ierasties pusdienās nedaudz izsalkušam, bet ne "ellīgi izsalkušam".
Savukārt uzkodu ēšana — tas ir spontāni sīkumi: konfekte, ko piedāvāja draugs, vafeļu gabals, kas nejauši iekrita acīs. Šīs kalorijas ir nemanāmas apziņai, bet patiesībā tādā veidā uzkrājas liekie kilogrami. "Aiz šī ieraduma gandrīz vienmēr slēpjas emocionāls izsalkums. Bērns dodas pie ledusskapja nevis tāpēc, ka organisms prasa degvielu, bet tāpēc, ka viņš meklē veidu, kā tikt galā ar trauksmi, stresu vai vientulību," — uzskata eksperts.
Apzināties problēmu
Šajā brīdī vecāki bieži jūtas apjukuši un vainīgi. Viņiem šķiet, ka viņi ir palaiduši garām kaut ko svarīgu, nav pieskatījuši. "Es vienmēr uzsveru: vecāki nav vainīgi. Pasaule, kurā aug mūsdienu bērni, ir veidota tā, ka liekā svara risks ir liels katram, bet tieši vecāki spēj mainīt situāciju. Tas nav jautājums par bērna gribasspēku, tas ir jautājums par apzinātību un atbildību visai ģimenei," — saka Jūlija Sidorova.
Svarīgi saprast: risinājums nav diētās un nav stingros ierobežojumos. Strauji pasākumi gandrīz vienmēr noved pie stresa bērnam, uzticības pārkāpuma un jauniem izgāzumiem. Korekcija svara ir iespējama tikai caur sistēmas izveidi. Tas ir pakāpenisks mācīšanās process pareizajiem ieradumiem. Svarīgi, lai visa ģimene atbalstītu zaudējošo svaru un rādītu labu piemēru. Tam palīdzēs kopīgas ēdienreizes, ieraduma trūkums paķert kaut ko uz skrējiena, minimizējot ēšanu pie televizora. Ne mazāk svarīga ir emocionālā tuvība: bērnam jāzina, ka viņš var dalīties savās izjūtās un atklāti runāt par savām jūtām — un viņu sapratīs.
Algoritms, kā atbrīvoties no liekā svara
-
Atzīt problēmu mierīgi. "Nepārvēršiet sarunu par svaru par kauna avotu. Izskaidrojiet bērnam, ka liekie kilogrami — tas nav viņa vaina un ne iemesls aizskarošiem vārdiem, bet signāls no organisma, ka tam nepieciešama palīdzība. Sakiet, ka jūs strādāsiet pie tā kopā," — iesaka eksperts.
-
Attiecieties pret aizliegumiem. Pilnībā izņemot saldumus vai iecienītus produktus, jūs aktivizējat izgāšanās mehānismu. Lai tie paliek uzturā, bet saprātīgās devās.
-
Izveidojiet ēšanas režīmu. Bērnam jābūt trim galvenajiem ēdieniem un vienam vai diviem apzinātiem uzkodām. Novāciet prom traukus ar cepumiem un saldumiem.
-
Māciet atšķirt izsalkumu un apetīti. Jūlija: "Uzdodiet bērnam jautājumu: 'Vai tu gribi ēst, jo esi izsalcis vai tāpēc, ka tev ir garlaicīgi/skumji?' Laika gaitā viņš iemācīsies dzirdēt sava organisma signālus."
-
Veidojiet pareizo šķīvi. "Lai puse aizņem dārzeņi, ceturtdaļa — olbaltumvielas (gaļa, zivs, pākšaugi, olas), un ceturtdaļa — sarežģītie ogļhidrāti. Šāds princips garantē sāta sajūtu bez pārēšanās," — iesaka diētlis.
-
Atbalstiet emocionālo veselību. Ja bērns tiecas pie ēdiena stresa laikā, piedāvājiet alternatīvu: pastaigu, spēli, sportu, sarunu. Parādiet, ka jūtas var izdzīvot dažādi, ne tikai caur ēdienu.
-
Rādiet piemēru. Bērni kopē vecākus. Ja pieaugušie ēd uz skrējiena un apēd nogurumu ar šokolādi, bērns darīs to pašu. Tāpēc jaunajiem ieradumiem jābūt ģimeniskiem.
Nepagaidiet ātrus rezultātus. Pirmais panākums var būt ne svara samazināšana, bet tas, ka mazulis sācis labāk gulēt, mazāk nervozēt, skatīties ledusskapī no garlaicības. Priecājieties par šiem panākumiem — vienkārši soļi veido pamatu nākotnei, kur jūsu bērns jūtas pārliecināts, harmonijā ar savu ķermeni, prātu un emocijām.
