Ātrs veids, kā uzsildīt ēdienu mikroviļņu krāsnī, nav piemērots visiem dzērieniem un produktiem. Tehnikas ražotāji un pārtikas drošības eksperti sastādījuši savu melno sarakstu.
Olas (vārītas) — zem olbaltumvielu plēves olās uzkrājas tvaiks, kas bieži kļūst par gļotādas apdegumu cēloni pēc kodiena.
Olas (neapstrādātas) — eksplodē un netīra krāsni.
Zaļumi, lapu dārzeņi — mikroviļņu krāsnī svaigie zaļumi novīst un tumst, bet nitrāti, kas uzkrājušies lapās, mikroviļņu krāsnī var pārvērsties potenciāli kaitīgos nitrozamīnos.
Maize — stipri izžūst, labāk to apžāvēt uz pannas.
Vīnogas, tomāti — mīkstums pārvēršas izkusušā želejā (var apdedzināties), bet plāna āda plīst.
Krēmzupas — dēļ viskozas konsistences sāk burbuļot kā lava, netīrot mikroviļņu krāsns sienas, turklāt zupa vietām paliek auksta, bet šķīvis karsts.
Zivis un jūras veltes — bojājas produkta struktūra, var parādīties nepatīkama garša. Turklāt zivju smarža ilgi neizgaist no krāsns.
Skābpiena produkti — zaudē savas derīgās īpašības.
Kafija — labāk izdzert aukstu vai pārliet traukā un uzsildīt uz vājas uguns, jo krāsnī tās garša pasliktinās/izmainās.
Asie pipari — ēdieni ar pievienotiem pākšaugiem (jalapeño, čili) var izraisīt gļotādas kairinājumu, jo sildot pipari aktīvi izdala kapsaicīnu, kas atbild par to dedzīgumu.
Saldētas ogas, dārzeņi un augļi — konsistence kļūst ūdeņaina, zaudē garšu un derīgās vitamīnus.
Rīsi — graudi «šauj» kā popkorns, turklāt tajos sastopami baktērijas Bacillus cereus, kas mikroviļņu krāsnī nepazūd un var izraisīt pārtikas saindēšanos.
Sēnes — pastāv risks iegūt pārtikas traucējumus.
Gaļas pusfabrikāti — sildot tauki, kas atrodas desās, bekonā, desiņās, oksidējas, veidojot veselībai kaitīgas vielas.
Medus — tiek traucēta tā struktūra, pastāv risks veidot hidroksimetilfurfurolu, ko daži zinātnieki uzskata par kancerogēnu vielu.
Bērnu pārtika, tostarp mātes piens un biezenis — uzsilst nevienmērīgi (bērns var apdedzināties) un zaudē uzturvērtību. Lai uzsildītu, pediatri iesaka izmantot ūdens vannu.
