Baklažāni daudziem ir vieni no mīļākajiem dārzeņiem. Un rudenī tie kļūst vēl pieejamāki. Vērts izmantot šo iespēju, jo šie neierastie violetie augļi satur daudz antioksidantu, kas palīdz profilaksēt sirds un asinsvadu slimības un citas patoloģijas.
Labvēlīgi sirdij un asinsvadiem
"Jo tumšāks baklažāna krāsa, jo vairāk tajā ir fitonūtrientu polifenolu dabā, — stāstīja uztura speciāliste Tatjana Solnceva. — Tieši antociāni, proti, nasunīns, piešķir dārzeņam violetu un melnu krāsu. Tie ir spēcīgi antioksidanti. Pateicoties tiem, mūsu organisma tiek galā ar daudzām problēmām. Konkrēti, tie cīnās ar brīvajiem radikāļiem — tie ir aktīvās skābekļa formas, kas var bojāt šūnas. Antociāni un citi antioksidanti novērš oksidatīvo stresu, kas var rasties, ja mūsu organismā ir paaugstināts brīvo radikāļu saturs. Tātad tie veicina sirds un asinsvadu slimību profilaksi, uzturē mūsu ādas, asinsvadu, visu orgānu un sistēmu jaunību".
Arī ārste norādīja uz augsto hlorogēnskābes saturu baklažānos. Tas arī ir antioksidants. Vairākos pētījumos jau ir pierādīts, ka tā spēlē pozitīvu lomu vecuma izraisītu slimību profilaksē — sirds un asinsvadu, neironu deģeneratīvu, onkoloģisku un uzlabo tauku metabolismu (samazina holesterīnu). Baklažānā ir vairāk varš, mangāna un molibdēna minerālvielu. Mangāns tiek uzskatīts par svarīgu antioksidantu — tas ir galveno antioksidantu fermentu kofaktors (superoksiddismutāze). Molibdēns ir nepieciešams pareizai sērskābās aminoskābju metabolismam, tātad arī olbaltumvielu sintēzei organismā. Molibdēns arī ir dažu svarīgu fermentu kofaktors. Varš piedalās asinsveidošanā, tas ir, hemoglobīna sintēzē.
Vēl viena baklažāna īpatnība ir šķiedra. Arī tā spēlē pozitīvu lomu tauku metabolisma uzlabošanā, novēršot liekā holesterīna absorbciju zarnās, uzturot mūsu mikrobiotu.
Interesanta detaļa. Baklažānā ir nikotīnskābe vai vitamīns PP. "Un tajā ir pietiekami daudz, lai atvieglotu smēķēšanas atteikšanos tiem cilvēkiem, kas cenšas tikt galā ar nikotīna atkarību. Tāpēc daudzos Rietumu rakstos norāda, ka ir noderīgi iekļaut baklažānus uzturā tiem, kas vēlas atmest smēķēšanu", — precizē ārste.
Kā labāk gatavot?
Baklažānos, tāpat kā kartupelī un zaļajos tomātos, ir solanīns. Īpaši daudz solanīna ir pārāk nobriedušos augļos. Lielos daudzumos solanīns var izraisīt saindēšanos, kas var izpausties galvassāpēs un citos simptomos. Tieši šī viela piešķir dārzeņam nelielu rūgtenuma garšu. Lai noņemtu rūgtenumu, ieteicams baklažānus pirms gatavošanas iemērc aukstā sālītā ūdenī.
Uztura speciāliste pievērš uzmanību tam, ka pateicoties savai porainajai struktūrai, baklažāns absorbē daudz eļļas. Kā rezultātā gatavotā dārzeņa kaloriju saturs palielinās vairākas reizes — no 24 līdz 100 kalorijām un vairāk. Tāpēc labāk baklažānus cept cepeškrāsnī vai gatavot uz grila bez eļļas, un pēc tam noņemt apdegumu ādu. Pēc cepešanas uzlabojas vitamīnu un minerālvielu, antioksidantu biopieejamība, jo tiek iznīcinātas šūnu sienas.
"Protams, ja gatavošanas laikā noņemat violetu ādu, tad antociānu daudzums nedaudz samazinās, jo visvairāk to ir tieši augšējā, krāsainajā dārzeņa slānī. Bet hlorogēnskābes saturs, kā liecina pētījumi, samazinās nemanāmi", — piebilst ārste.
Pēdējā laikā ir parādījušies daudzi jauni baklažānu šķirnes, no kuriem nav jānoņem āda. Tos var pievienot salātiem pat svaigā veidā, pietiek tos marinēt, piemēram, citronu sulas. Tādas šķirnes kā "Lavandas mākoņi", "Albatross", baltie baklažāni. Tie ir ar saldāku garšu (bez rūgtenuma) un gandrīz nesatur solanīnu.
Dažiem cilvēkiem baklažāni var izraisīt alerģiskas reakcijas, arī to ir jāņem vērā.
