Asas sāpes krūšu kreisajā pusē ne vienmēr nozīmē sirdslēkmi. Ārsti skaidro, ka līdzīgus simptomus var izraisīt arī neiralģija, osteohondroze, plaušu slimības vai pat spēcīgs stress. Kardioloģe Lilija Majorova pastāstīja, pēc kādām pazīmēm iespējams atpazīt bīstamas sirdssāpes un kad nekavējoties jāizsauc neatliekamā palīdzība.
Asas sāpes kreisajā krūšu daļā bieži izraisa paniku, jo daudzi uzreiz domā par sirdslēkmi. Tomēr nepatīkamās sajūtas var būt saistītas ne tikai ar sirdi, bet arī ar starpribu neiralģiju, osteohondrozi, plaušu problēmām vai pat spēcīgu stresu. Kardioloģe Lilija Majorova paskaidroja, pēc kādām pazīmēm iespējams atšķirt bīstamas sirdssāpes no citu slimību simptomiem un kā pareizi rīkoties kritiskā situācijā.
Sāpes kreisajā krūškurvja pusē ne vienmēr liecina par sirds slimībām. Visbiežāk nepatīkamo sajūtu cēloņi ir starpribu neiralģija, kakla un krūšu daļas osteohondroze, skolioze, kuņģa-zarnu trakta slimības, plaušu darbības traucējumi, neirozes, panikas lēkmes un pat herpes zoster jeb jostas roze.
Dažkārt sirdssāpes iespējams atšķirt no citu patoloģiju simptomiem pat bez ārsta palīdzības:
- ja sirds apvidū pēkšņi «iedur», bet sāpes ir īslaicīgas un ātri pāriet — tas biežāk saistīts ar neiralģiju, pārslodzi vai fizisku traumu. Ja problēma ir saistīta ar sirdi, sāpes parasti ilgst vairākas minūtes un saglabājas vienādi intensīvas;
- ja vienlaikus ar sāpēm parādās klepus (īpaši ar krēpām) un sāpes ieelpojot — iespējams, iemesls ir pleirīts, pneimonija vai astma. Savukārt «sirds» klepu bieži pavada elpas trūkums, reibonis, zilgani lūpu un pirkstu gali, tahikardija, un tas pastiprinās guļus stāvoklī;
- ja sāpes samazinās vai maina lokalizāciju kustību laikā — tas biežāk liecina par osteohondrozi, skoliozi vai neiralģiju. Īstas sirdssāpes parasti pastiprinās pat pie minimālas fiziskas slodzes.
«Par kardioloģiskām problēmām signalizē specifisks sāpju raksturs: tās rodas pēkšņi, ilgst salīdzinoši ilgi, var būt spiedošas, saspiežošas vai durošas un bieži pastiprinās pie jebkādas fiziskas slodzes. Tās var pavadīt elpas trūkums, nespēja dziļi ieelpot, vājums, sirds ritma traucējumi un asinsspiediena svārstības,» skaidroja kardioloģe Lilija Majorova.
Pirmā palīdzība sirdslēkmes gadījumā
Akūtu un pēkšņu sāpju gadījumā sirds apvidū nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Līdz mediķu ierašanās brīdim cilvēks jānogulda ar nedaudz paceltu galvu, jānodrošina miers un svaigs gaiss.
Zem mēles ieteicams dot nitroglicerīnu (vēl efektīvāks tas ir spreja formā), nepieciešamības gadījumā atkārtojot devu pēc 5–7 minūtēm. Uz pieres var uzlikt aukstu kompresi. Starplaikā starp nitroglicerīna lietošanu iespējams dot arī baldriāna pilienus.
Ja sāpes nepāriet ilgāk par 15 minūtēm un cilvēkam nav alerģijas, ārsti iesaka sakošļāt un norīt pusi aspirīna tabletes, uzdzerot ūdeni.
Ja sākas vemšana, cilvēks jāpagriež uz sāniem, lai nepieļautu aizrīšanos. Galvenais — neatstāt pacientu bez uzraudzības.
Pēc redakcijas domām, sāpes krūtīs nevajadzētu ignorēt pat tad, ja tās šķiet īslaicīgas vai «pierastas». Savlaicīga reakcija un pareizi sniegta pirmā palīdzība var būt izšķiroša, īpaši sirdslēkmes gadījumā. Ārsti atgādina: pie ilgstošām sāpēm, elpas trūkuma un vājuma labāk nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību, nevis nodarboties ar pašārstēšanos.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru