Digitālās tehnoloģijas gados vecākiem cilvēkiem var sniegt daudz lielāku labumu, nekā tika uzskatīts iepriekš. Jauns pētījums parādīja, ka regulāra interneta lietošana palīdz uzturēt atmiņu, mazina depresijas risku un ļauj ilgāk saglabāt skaidru domāšanu.
Zinātnieki atklājuši saistību starp aktīvu interneta lietošanu un atmiņas uzlabošanos senioru vidū. Digitālā saziņa un mācīšanās samazina depresijas un kognitīvo spēju pasliktināšanās risku. Vislielāko ieguvumu smadzenēm sniedz aktīva iesaiste, nevis pasīva satura patērēšana.
Pētījums, kas publicēts žurnālā Journal of Psychiatric Research, parādīja, ka seniori, kuri aktīvi izmanto internetu un digitālos pakalpojumus, uzrāda labākus kognitīvos rādītājus nekā tie, kuri ar digitālo vidi saskaras reti.
Kā internets palīdz saglabāt atmiņu?
Pētnieki analizēja tūkstošiem senioru datus un secināja, ka regulāra digitālo ierīču lietošana uzlabo atmiņu, koncentrēšanās spējas un emocionālo stabilitāti.
Turklāt šiem cilvēkiem retāk novēroja depresijas simptomus un sociālo izolāciju.
Kādi digitālie ieradumi ir visnoderīgākie?
Visizteiktākais pozitīvais efekts tika novērots cilvēkiem, kuri internetu izmantoja ne tikai izklaidei, bet arī aktīvai saziņai un iesaistei pasaulē.
Tas ietver saziņu ar tuviniekiem, izmantojot ziņapmaiņas lietotnes un videozvanus, ziņu un grāmatu lasīšanu, izglītojošu video skatīšanos, mācības un sociālās aktivitātes uzturēšanu.
Zinātnieki skaidro, ka digitālās mijiedarbības laikā smadzenes saņem papildu kognitīvo slodzi, kas palīdz uzturēt nervu savienojumu aktivitāti un trenē atmiņu.
Kāpēc kognitīvo spēju pasliktināšanās kļūst arvien aktuālāka?
Ar vecumu cilvēkiem biežāk rodas problēmas ar atmiņu, koncentrēšanos un emocionālo pašsajūtu. To veicina vientulība, sociālo kontaktu samazināšanās un ierobežotas fiziskās aktivitātes.
Pētnieki norāda, ka internets daļēji kompensē komunikācijas un jaunu iespaidu trūkumu. Pat cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās iespējām var saglabāt saikni ar apkārtējo pasauli un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.
Psihologi uzsver, ka daudziem senioriem digitālās tehnoloģijas kļūst par vienīgo iespēju saglabāt emocionālu saikni ar citiem cilvēkiem.
Vai internets var kaitēt psihiskajai veselībai?
Pētījuma autori norāda, ka pozitīvais efekts ir atkarīgs no tā, kā tieši cilvēks izmanto digitālās tehnoloģijas.
Pasīva sociālo tīklu pārlūkošana, bezmērķīga satura skatīšanās vai nepārtraukta negatīvu ziņu lasīšana var pasliktināt psiholoģisko stāvokli un pastiprināt trauksmi.
Savukārt aktīva saziņa, mācīšanās, tiešsaistes kursi un sociālā iesaiste sniedz reālu labumu.
Ko zinātnieki iesaka senioriem?
Pētnieki uzskata, ka senioru apmācība digitālajās prasmēs var kļūt par nozīmīgu instrumentu kognitīvās veselības uzturēšanā.
Runa nav tikai par ierīču lietošanu, bet arī par iespēju ilgāk saglabāt smadzeņu aktivitāti, sociālos kontaktus un emocionālo stabilitāti.
Pētnieki secinājuši, ka internets un digitālās tehnoloģijas var palīdzēt senioriem ilgāk saglabāt atmiņu, emocionālo noturību un saikni ar apkārtējo pasauli, ja tās izmanto apzināti un aktīvi, raksta bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru