Pat patiess vēlmes palīdzēt impulss var sāpināt, ja tiek izvēlēti nepiemēroti vārdi. Psiholoģe Marija Samsonova skaidroja, kuras frāzes visbiežāk liek cilvēkam justies nesaprastam un kā tās aizstāt ar patiesu atbalstu.
Nevajadzētu mēģināt atbalstīt citus, ja pašam trūkst emocionālo resursu.
Ja cilvēks pats ir emocionāli izsmelts, palīdzības sniegšana var izraisīt aizkaitinājumu vai dusmas, jo psihe cenšas saglabāt spēkus sev.
Nevajadzētu dot nelūgtus padomus.
Tā vietā labāk teikt: «Es gribētu tev palīdzēt. Ko es varu tavā labā izdarīt?»
Nevajadzētu aicināt “saņemties” vai “izturēt”.
Tā vietā var pateikt: «Izskatās, ka tev šobrīd tiešām ir ļoti grūti. Es būšu tev blakus.»
Šādas frāzes palīdz cilvēkam sajust atbalstu, nevis pienākumu apspiest savas emocijas.
Nevajadzētu vainot cilvēku notikušajā.
Frāzes, kas liek justies vainīgam, tikai pastiprina sāpes un pašpārmetumus. Labāk teikt: «Dzīvē visiem gadās smagi brīži. Tu nevarēji paredzēt, ka viss notiks tieši tā.»
Nevajadzētu biedēt ar negatīviem piemēriem.
Stāsti par citu cilvēku slimībām, nelaimēm vai traģēdijām cilvēku parasti nevis nomierina, bet vēl vairāk satrauc.
Nevajadzētu salīdzināt citu sāpes ar “nopietnākām problēmām”.
Cilvēkam ir svarīgi just, ka viņa pārdzīvojumi tiek uzklausīti un pieņemti, nevis salīdzināti ar citu ciešanām.
Nevajadzētu devalvēt problēmas ar frāzēm: «Nekas traks», «Aizmirsti», «Nepārdzīvo».
Pat ja situācija no malas šķiet nenozīmīga, cilvēkam tā var būt ļoti sāpīga.
Nevajadzētu aizliegt emocijas.
Frāzes kā «beidz raudāt» vai «asaras neko neatrisinās» rada sajūtu, ka emocijas ir nepieņemamas. Daudz vērtīgāk ir pajautāt: «Ko tu šobrīd jūti?»
Nevajadzētu noteikt, cik ilgi “drīkst” pārdzīvot.
Traumatiskiem notikumiem nav konkrēta “derīguma termiņa”. Katrs cilvēks sāpes pārdzīvo atšķirīgi.
Nevajadzētu pārvirzīt sarunu uz savām problēmām.
Ja cilvēks meklē atbalstu, viņam nevajadzētu pēkšņi kļūt par mierinātāju otrai pusei.
Nevajadzētu uzspiest “pareizās emocijas”.
Frāzes kā «tev vajag nomierināties» bieži vien rada vēl lielāku spriedzi. Labāk vienkārši būt blakus un izrādīt empātiju.
Nevajadzētu uzreiz mēģināt novērst uzmanību.
Piedāvājums “aizmirsties” vai “izklaidēties” var izklausīties kā mēģinājums izvairīties no cilvēka emocijām. Labāk teikt: «Ja vēlēsies novērst domas, es labprāt būšu tev blakus.»
Nevajadzētu steigā mierināt ar frāzēm: «Viss būs labi».
Dažkārt cilvēkam svarīgākais nav optimisms, bet iespēja izrunāties un justies sadzirdētam.
Psihologi uzsver: īsts atbalsts nav mēģinājums ātri “salabot” otra cilvēka emocijas. Daudz svarīgāk ir spēt uzklausīt, būt līdzās un ļaut cilvēkam sajust, ka viņš savās sāpēs nav viens.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru