Ziemā saaukstēšanās un gripas gadījumu skaits pieaug, tomēr aukstums pats par sevi neizraisa slimības. Galveno lomu spēlē apstākļi, kas veicina vīrusu izplatīšanos, imunitātes samazināšanās un sociālie faktori.
Mūsdienu pētījumi rāda, ka auksts gaiss nav tiešs saslimšanas cēlonis, tomēr tas rada labvēlīgus apstākļus vīrusiem, piemēram, gripas un rinovīrusiem, kuri aukstā un sausā vidē saglabā aktivitāti ilgāku laiku.
Ziemā gaiss kļūst mazāk mitrs, tāpēc pilieni, kas izdalās klepojot vai šķaudot, ātrāk iztvaiko un pārvēršas sīkās daļiņās, kas var ilgāk palikt gaisā un iekļūt citu cilvēku elpceļos. Turklāt sauss gaiss izžāvē deguna un rīkles gļotādu, samazinot organisma dabisko aizsardzību pret vīrusiem.
Auksta gaisa ieelpošana arī izraisa asinsvadu sašaurināšanos, kas samazina asinsriti un vājina imūno reakciju. Sociālie faktori pastiprina efektu: ziemā cilvēki pavada vairāk laika iekštelpās, kur vīrusi izplatās vieglāk.
Saules gaismas trūkums pazemina D vitamīna līmeni, kas ir svarīgs imunitātes uzturēšanai. Cilvēki ar hroniskām elpceļu slimībām, piemēram, astmu, ir īpaši jutīgi pret aukstu un sausu laiku. Speciālisti uzsver, ka pastaiga bez jakas vai vēsa guļamistaba pati par sevi neizraisa slimību — galveno lomu spēlē vīrusi un apstākļi, kas veicina to izplatīšanos.
Ziemas saaukstēšanās un gripa ir ārējo faktoru un vīrusu aktivitātes mijiedarbības, nevis vienkārši aukstuma rezultāts. Gaisa mitruma uzturēšana, saules gaismas nodrošināšana un imunitātes stiprināšana paliek svarīgi profilakses pasākumi.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru